Rīgas satiksmei 2014. gada budžets tika plānots ar nosacījumu, ka nerīdzinieki par sabiedriskā transporta biļeti maksā 1,2 eiro, rīdzinieki - 0,60 eiro. Situācija mainījusies, un mēs pašreiz nevaram konkrēti pateikt, kādas papildu summas būs nepieciešamas, jo janvāris neuzrāda reālo situāciju - daudziem bija iepriekšējā gadā pirktās biļetes. Mēs arī mainījām mēnešbiļešu nosacījumus: iepriekš katram transportlīdzekļa veidam bija savs tarifs, bet tagad tas visiem ir vienāds, tas, dabiski, arī rada kritumu ieņēmumos. Toties cilvēkiem ērtāk. No uzņēmuma viedokļa zināma priekšrocība ir tā, ka Rīgas pilsēta jau kādu trešo gadu budžetu sabiedriskā transporta nodrošināšanai plāno tādā veidā, ka pamatbudžeta prognoze ir par 10-15% mazāka, nekā nepieciešams. Tad budžeta grozījumos gada garumā tas tiek kompensēts pēc fakta.
Tas rada iespaidu, ka jums nemitīgi pietrūkst līdzekļu un ka ikkatros budžeta grozījumos prasāt vēl un vēl...
Ir dažādi iepriekš neparedzami apstākļi. Teiksim, dome kādai jaunai sabiedrības grupai piešķir braukšanas atlaidi, lemj atvērt jaunu maršrutu vai vasarā pagarināt esošo maršrutu, kā tas bija līdz atpūtas vietai Buļļos. Tiklīdz ir šādas izmaiņas, nepieciešams papildu finansējums.
Kādi ir plāni par investīcijām jaunas tehnikas iegādei, jauniem maršrutiem?
Šobrīd strādājam pie diviem lieliem projektiem. Pirmais - ritošā sastāva atjaunošana, kas noris vienlaikus ar Eiropas prasību nodrošināšanu, lai sabiedriskais transports būtu pieejams cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās iespējām. Ir noslēgušies trolejbusu un autobusu iepirkumi, noslēgti līgumi, gaidām pirmās piegādes. Piecus gadus pēc kārtas saņemsim pa 35 Solaris autobusiem un piecus gadus - pa 25 Škoda trolejbusiem gadā. Pirmās piegādes būs rudenī. Otrs projekts saistīts ar tramvajiem un ir komplekss: vienlaikus gan jāmodernizē infrastruktūra, gan jāiepērk zemās grīdas tramvaji. Šobrīd tas attiecas uz 4. maršrutu uz Imantu - sliežu ceļš, kontakttīklu rekonstrukcija, apakšstacijas, plus pats tramvajs. Pašreiz gan neveiksmīgi beidzies pirmais mēģinājums piesaistīt finansējumu - izsludinātais iepirkums beidzās bez rezultāta. Bankas interesējās, bet reālus piedāvājumus nesaņēmām. Domājam, kā rīkoties tālāk - izsludināt iepirkumu vai nu ar ražotāju, vai būvnieku finansējumu.
Jums konkursi parasti ir par ļoti lielām summām. Spriežot pēc tā, ka pa Rīgu braukā nevis baltkrievu, bet čehu trolejbusi, zemākās cenas princips nav pats būtiskākais.
Ja zemāko cenu izvirza par būtiskāko kritēriju, neko labu nevar nopirkt. Ja cena ir viens no kritērijiem un veido, pieņemsim, 60% nosacījumu, tad viss ir kārtībā. Ir tehniskās prasības, kas jānodrošina.
KNAB pēc opozīcijas iesnieguma sācis pētīt, kā jūs tramvajus pa lēto pārdodat.
Nezinu, kāpēc šoreiz tāda ažiotāža par tramvajiem. Mēs ne pirmo reizi pārdodam nolietoto tehniku. Iepriekšējās reizēs izsolēs transportlīdzekļi aizgāja metāllūžņos. Pēdējā gadījumā tos nopirka kāda ukraiņu firma, un pieļauju, ka viņi iegādāto transportu turpinās izmantot, jo pārdošanas cena bija apmēram pusotru reizi lielāka, nekā būtu, ja rēķinātu tikai metāllūžņu vērtību. Visas izsoles bija atklāti izsludinātas, mājaslapā publicējām arī informāciju par rezultātiem. Šis ir gadījums, kad neiepazīstas ar informāciju, bet saceļ traci.
Nupat Dienas Biznesā tika ziņots par kādu namīpašnieci, kura nevar nojaukt graustu, jo tam pievienotas trolejbusu vadu atsaites. Līdzīgs gadījums savulaik bija arī ar namu Brīvības un Miera ielas krustojumā. Kāpēc tas rada problēmas?
Būtībā tas ir pagātnes mantojums un nesakārtotība normatīvajos aktos. Brīdī, kad tika atdoti īpašumi, šis nosacījums nav ierakstīts kā apgrūtinājums zemesgrāmatā. Tāpēc katru gadījumu skatām individuāli - dažkārt vienojamies ar ēkas īpašnieku un ierakstām dokumentos kā servitūtu, bet dažkārt paši arhitekti saka, ka tieši vajag atstāt šīs atsaites, jo viņi negrib priekšā fasādei likt stabu. Ja būtu prasība visur noņemt, var iedomāties, kāda izskatītos Valdemāra vai Čaka iela. Vienos stabos! Ja runājam par nojaucamām mājām, tā nav liela problēma: mājas nojaukšanas projektā paredzama viena sadaļa - staba uzstādīšana. Izmaksas par vienu vai diviem stabiem nav lielas. Tās kļūst milzīgas, ja paraugāmies uz Rīgu kopumā. Visu atsaišu nomaiņa pret stabiem izmaksātu ap 45 miljoniem latu.
Ieviesāt pogas pie sabiedriskā transporta durvīm, lai pasažieri paši atvērtu durvis, kad tas nepieciešams. Tā nav lieka ekstra?
Pogu uzstādīšana nav saistīta ar papildu izmaksām. Tas ir bāzes aprīkojums sabiedriskā transporta līdzekļiem. Tādas taisa Eiropai un līdz ar to arī mums. Papildu izmaksas būtu tad, ja mēs atteiktos no tā. Ja skatāmies, kāds labums no šīm pogām, ziemā tā ir siltuma, vasarā - vēsuma ekonomija. Ja mūsdienīgs transportlīdzeklis aprīkots ar šādām pogām, tad tas ir aprīkots arī ar normālu apkuri un kondicionētāju. Turklāt transporta vadītājam joprojām ir pienākums atvērt durvis, redzot, ka pie tām ir cilvēks, bet netiek iekšā. Iepriekš katrā pieturvietā bija jāatver visas durvis neatkarīgi no tā, ir vai nav pieturā cilvēku. Ja ārā ir mīnus divdesmit un atver visas četras durvis, nav brīnums, ka transportlīdzeklī ir auksts. Vasarā pretēji. Tagad, analizējot sūdzības, ļoti labi redzam, ka ziemā par aukstumu un vasarā par karstumu sūdzas galvenokārt tur, kur vecās mašīnas.
Statistika, ko iegūstat par e-talonu validēšanu, ļauj jums arī precīzi vērtēt, kā pēdējos gados mainījies sabiedriskā transporta lietotāju skaits.
Saistībā ar tarifa maiņu pētījām divus pēdējos pagājušā gada un divus pirmos šī gada mēnešus. Redzam nelielu pārvadāto skaita pieaugumu. Ja skatās pa gadiem, svārstības bijušas lielākas: pirms krīzes bija pieaugums, tad kritums, kas saistīts ar to, ka daudzi pēkšņi nebrauca vispār - nav darba, nav naudas, nav kurp braukt. Tad atsākās pakāpenisks pieaugums.
Vēl redzam, kā pieaugumu ietekmē, kad kādai grupai nosaka bezmaksas braukšanu. Piemēram, kad visiem pensionāriem noteica bezmaksas braukšanu, pieaugums, ja pareizi atceros, bija 320%.
Sabiedriskajā transportā redzam, ka daudzi nereģistrē e-talonus. Kāda iespēja to izkontrolēt, un vai tas atmaksājas?
Atmaksājas. Jautājums, kādi resursi jāiegulda. Cik esam pētījuši Eiropas pieredzi, viņi kontrolē apmēram 2% no kopējā pārvadājumu apjoma. Mēs kontrolējam līdz 6%. Jāņem vērā arī attieksmes īpatnības dažādās valstīs.
Lielākā skaidrošanās parasti ir ar tiem, kam ir braukšanas atlaides. Viņi saka: «Ja man par 100% ir atlaide, ko jūs vēl no manis gribat?! Lai es kaut kādas statistikas dēļ reģistrētos? Man tāpat viss ir par brīvu!» Kaut Rīgas domes noteikumi un mūsu pasažieru pārvadāšanas noteikumi paredz, ka tiem, kam ir 100% atlaide, ir jāvalidējas. Par šīs prasības neievērošanu paredzēts arī sods, lai gan tas nav liels. Arī mums ir jāpilda nosacījumi, kādus no mums prasa. Un tas ir pamatoti. Dažādas Rīgas domes noteiktās kompensācijas vai dotācijas ir atkarīgas no pārvadāto pasažieru, piemēram, invalīdu vai skolēnu, skaita. Bet mēs to redzam tikai pēc e-talonu reģistrācijas.
Tagad validatorus esam iestatījuši tā, ka, reģistrējot braucienu, atskan pīkstiens. Nav tādu cilvēku, kam nevajadzētu validēties, izņemot bērnus līdz pirmskolas vecumam, bet tie parasti ir kopā ar vecākiem. Līdz ar to signāls ir arī apliecinājums apkārtējiem, ka tu transportu izmanto legāli. Ja tu to nedari, tad viennozīmīgi brauc bez biļetes. Tas nekas, ka tev varbūt ir 100% atlaide. Nosacījumu reģistrēt braucienu neesi izpildījis.
Daudzi cilvēki satraukušies, ka jāmaina zilie e-taloni, jo tiem beidzies piecu gadu lietošanas termiņš. Tas būs saistīts ar jaunām izmaksām?
E-talonus un tagad Rīdzinieku kartes visiem pirmoreiz izsniedzam bez maksas. Ja cilvēks to ir sabojājis, salauzis, nozaudējis, tad gan jāsamaksā divi lati, tagad attiecīgi pārrēķinot eiro. Sākotnēji katra e-talona termiņš bija pieci gadi. Jaunajam e-talonam - Rīdzinieka kartei un Rīgas skolēna kartei - termiņš ir 10 gadu. Termiņš vajadzīgs no tehnoloģijas un fiziskā nolietojuma viedokļa. Visiem, kam beidzies termiņš, maiņa būs par brīvu.
Jau kādu laiku pieturvietās darbojas e-talonu automāti. Nav tā, ka vieni samet naudu, citi tiecas pie tās tikt?
Jā, ir mēģinājumi tos gan apzagt, gan bojāt, piemēram, nosprostojot monētu kanālu. Ja automāts nestrādā, braucam un labojam. Nepatīkamākais, ar ko saskaramies mēs un mūsu klienti, - ka daži veikli darboņi pamanās zagt naudu, izmantojot polietilēna maisiņus. Iebāž iekšā, monēta krīt, nekas nefiksējas, klients nesaprašanā, un automāts arī neko neziņo, jo tajā nekas nav iemests. Naudiņa sakrājas, to pēc tam ķeksē ārā. Aizbrauc mehāniķis, visu sakārto, burtiski pēc kādas stundas atkal zvans - jums tur aparāts nav kārtībā... Problēma ir apzināta, risinām to, no vienas puses, tehniski, no otras - ar policijas palīdzību. Ir jau rezultāti.
Autostāvvietu automātus arī apzog?
Decembrī un janvārī fiksēti kādi septiņi astoņi gadījumi, kad no tiem izlauž naudas kaseti. Arī tur viens risinājums ir tīri tehnisks ar papildu signalizāciju un videonovērošanu, otrs - sadarbībā ar policiju.
Tagad daudzi dod priekšroku bezskaidras naudas norēķiniem.
Tas arī ir mērķis. Tiesa, ieviešam pakāpeniski, jo nav iespējas nomainīt uzreiz 200 automātu. Pašreiz jau esam kādas simt maksāšanas vietas pārveidojuši norēķiniem ar karti. Otra iespēja - e-maciņš - jau darbojas visur.
Pilsētā daudzviet tiek mainītas uzlīmes uz apmaksas automātiem - kādreiz bija Mobilly, tagad pašvaldības uzņēmums ieviesis līdzīgu norēķinu sistēmu norēķiniem ar īsziņu un reklamē tikai savu.
Uz šo situāciju vajadzētu paskatīties tīri no juridiskā viedokļa. Līgumattiecības mums ar Mobilly ir beigušās, bet viņi vēl sniedz savu pakalpojumu, jo, dabiski, mēs saprotam, ka nevaram kā ar nazi nogriezt.
Klientu dēļ, kas šo sistēmu lieto?
Tieši tā! No pagājušā gada septembra sākusi darboties paralēlā sistēma. Tā kā Mobilly izteicis vēlēšanos turpināt darboties, esam devuši laiku līdz jūnijam, lai šī kompānija nāk ar saviem priekšlikumiem, kādā veidā redz sadarbību. Jo šobrīd, izņemot vienu aplikāciju, viņi nodrošina identisku pakalpojumu kā mūsu meitasuzņēmums Rīgas karte kopējos elektroniskās norēķinu sistēmas ietvaros. Mobilly sanāk kā ārpakalpojuma sniedzējs. Jāsaprot, kāda procedūra piemērojama, vai jārīko iepirkums.
Kādreiz Rīgā bija plānots plašs park&ride stāvlaukumu tīkls. Tagad darbojas tikai viena stāvvieta, turklāt ne pašā pieprasītākajā vietā...
Varētu teikt, ka šobrīd atsākta darbība no tā punkta, kas bija 2006., 2007. gadā. Viens no zināmākajiem objektiem bija 6. tramvaja līnijas pagarināšana līdz Berģiem, kur būtu izbūvēts auto stāvlaukums. Vieta no sabiedriskā transporta viedokļa ideāla. Gan Brīvības iela, gan tās plānotais dublieris, apvedceļš, Jaunciema savienojums - viss sanāk kopā. Ja tur izveido stāvlaukumu un pieved tramvaju, ir ātrs sabiedriskais transports līdz centram. Mēs zinām, ka šo gadu laikā pie lielveikaliem jau stihiski izveidojušās šādas vietas, kur atstāj auto un pārsēžas sabiedriskajā transportā. No pilsētas viedokļa tas nav labākais variants, jo noslogo ielas līdz šīm vietām, un faktiski mašīnām nebūtu jāiebrauc tik dziļi pilsētā.
Tā kā ir izveidojusies laba sadarbība ar Pasažieru vilcienu, tagad akcents varētu būt stāvvietu izveide pie stacijām. Galvenie virzieni nemainās - Ogre, Jelgava, Sigulda utt., mazāk Jūrmala. Ja park&ride veido pie dzelzceļa stacijām, nevajag pat lielus sākotnējos ieguldījumus - iesākumam pietiek ar šķembotu laukumu...
...un motivāciju atstāt auto un tālāk braukt ar sabiedrisko.
Galvenā motivācija ir, ka, samaksājot par auto atstāšanu, ātrs sabiedriskais transports uz centru tajā dienā par brīvu. Nav jāmeklē, kur likt mašīnu centrā.
Rīgas mērs ir apsolījis, ka šogad Rīgas centrā tiks marķētas velojoslas. Tas nozīmē, ka arī jums būs jāmaina auto novietošana autostāvvietās ielu malās.
Kādreiz bija diskusijas, kāpēc Rīgas satiksmei pievienoja autostāvvietas. Tagad redzam, ka tas bija pareizi. Kad Merķeļa ielā un citviet izveidojām sabiedriskā transporta joslas, nācās mainīt mašīnu stāvēšanas kārtību no eglītes uz paralēlo. Dabiski, ka mašīnu stāvēšanas vietu skaits samazinājās. Tātad cieta arī mūsu ieņēmumi. Toties ieguvām sabiedriskā transporta joslas, autobuss un trolejbuss var kursēt ātrāk. Ja būtu atsevišķi operatori, katrs cīnītos par savām interesēm. Mums savukārt svarīgākais ir sabiedriskais transports un pārvadājumi, bet stāvvietas ir pakārtotas.
Līdz ar to problēmu nebūs arī ar velojoslām. Vienīgais, ar ko mēs nebūtu apmierināti, ka velosipēdistiem ļautu braukt pa sabiedriskā transporta joslu. Jā, ir piemēri citur pasaulē, kur tā notiek, bet tur tā josla ir kādi četrarpus metri. Mūsu gadījumā tā ir ap trim metriem. Ne velti mēs salīmējām brīdinošās uzlīmes transporta aizmugurē, lai tomēr nebrauc garām pa labo pusi.
Iepriekšējos gados vairākkārt bija domstarpības starp riteņbraucējiem un sabiedriskā transporta vadītājiem par strauju apbraukšanu un bremzēšanu. Rīkojāt pat īpašus seminārus, lai mazinātu konfliktus. Kā ir tagad?
Jā, pēc šiem semināriem bija vērojams sūdzību samazinājums, iespējams, ka, atsākoties velosezonai, atkal jāsarīko šāds pasākums.