Vietējās atlases rīkotāji šogad ļāva tautai izpausties, publiskojot 69 iesniegtās dziesmas un ļaujot par tām balsot, tiesa, ar stingriem ierobežojumiem un brīdinājumu, ka šim balsojumam ir tikai ieteikuma raksturs un visu noteiks žūrija. LTV pārstāve Ieviņa Ancena stāsta, ka dziesmas klausītas 317 132 reizes, turklāt tās klausījās ne vien Latvijas, bet vēl 73 citu valstu iedzīvotāji, Indonēziju un Meksiku ieskaitot. Kopumā saņemtas 15 279 balsis. Iespēja noklausīties daudz vairāk nekā tikai 20 dziesmas ir laba, jo bieži vien rodas jautājums - ja šīs ir atlasītās, kādas tad bijušas pārējās? Neapgalvošu, ka esmu rūpīgi noklausījies visas, bet pa kriksītim paklausījos gan. Nevar teikt, ka kāda no dziesmām būtu tā ieķērusies prātā, ka gribētos to dungot, bet var jau būt, ka man netrāpījās tā īstā, turklāt bija publiskoti tikai dziesmu nosaukumi, bet ne izpildītāji (vismaz vienu gan izdevās atšifrēt). Dziesmu nosaukumi liecina, tās ir gan par mīlestību, gan dzīvi, gan sapņiem, ir viens veltījums tēvam, ir Detektīvu dziesma, ir dziesma par Ņujorku. Ir arī atziņas, ka dzīve ir pārāk īsa un ka mīlestības nevar būt par daudz. Janvārī notiks pusfināli, un 18. februārī noskaidrosies vienīgais uzvarētājs. Pēdējo gadu pieredze diemžēl liecina, ka mūsu gaume atšķiras no pārējās Eiropas, jo divus gadus mūsu pārstāvji palika pēdējie savā pusfinālā, bet pērn - priekšpēdējie. Un kā katru gadu sāksies diskusijas, vai tas, ko mēs izvēlamies, patiks cilvēkiem ar citu mentalitāti.
Miglainā priekšpusdienā Imantā sastaptajiem cilvēkiem, kurus aptaujāju, pret pašu Eirovīzijas konkursu ir dalītas jūtas. Vairāki apgalvo, ka neseko līdzi konkursa norisēm, tomēr tālākā sarunā atklājas, ka tomēr arī viņi ir lietas kursā, kādas dziesmas uzvarējušas un kuri mākslinieki uzstājušies finālā. Vairākiem šķiet, ka nepareizi notiek atlase, piemēram, Linda uzskata, ka izvēlēties uzvarētāju vajag tikai profesionāļiem, arī Artūrs saka, ka atlase nenotiek profesionāli, tiesa gan, viņam nav padoma, kā būtu pareizāk. Pilnīgi visi aptaujātie saka, ka Latvijai ir jāpiedalās Eirovīzijā un jāmēģina celt valsts prestižu. «Ja tikai uz naudu skatās, tad jau nav vērts dzīvot,» konstatē pensionāre Valentīna.