16. februāris plkst. 09.01
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests atrodas vienā ēkā ar policijas iecirkni. Ēkā ir daudz telpu, kur ārsti var atpūsties, kamēr gaida izsaukumus. Virtuves lampiņa nedeg, un tā tiks nomainīta. Ārsti neguļ gandrīz nemaz, viņiem ir dīvāns, kur atlaisties un atpūsties. Ārā stāv divi ātrās palīdzības auto - labi aprīkots Mercedes Benz un pavecāks Volkswagen, kas aizvieto auto, kurš ir remontā. Man paskaidro, kā darbojas neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un ka jābūt gatavam jebkurā brīdī skriešus doties ar brigādi, jo izsaukuma vietā jāierodas, cik ātri iespējams.
Larisa ir neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta māsa, un šodien viņai ir 24 stundu dežūra kopā ar citiem ārstiem (visas sievietes) vienā no divām brigādēm. Katrā ir trīs cilvēki. Larisa deviņas dienas strādā kā māsa neatliekamās palīdzības dienestā un atlikušo mēneša daļu ir vizuālās mākslas skolotāja skolā. Viņai patīk gleznot ar akrila krāsām, un stacionāra sienas rotā viņas darbi ar tauriņiem un ziediem spilgtās krāsās. Pirms kāda laika viņa strādājusi par ķirurģijas medmāsu Rīgā, bet tas bijis sen.
Ir pagājušas trīs stundas, kopš sākās maiņa, un atskan pirmais zvans no centrāles Valmierā. Viss ir datorizēts, un Elizabete, otrās brigādes ārste, saņem izdruku ar izsaukuma datiem. Juris ir autovadītājs, viņš vada veca modeļa folksvāgenu, «otrs auto ir remontā, un mums atstāja šo», saka Larisa. Pēc dažām minūtēm mediķu komanda ierodas mājā. Dzīvoklis ir augšstāvā, un durvis atver sieviete. Ārsti lūdz atļauju žurnālistam fotografēt viņu darbu, bet sieviete nepiekrīt. Ārā spīd saule, un ir kļuvis siltāk, Juris ir gatavs folksvāgenā vest sievieti un viņas meitu uz slimnīcu. Nav noticis nekas nopietns, bet, kā saka Larisa, «šķiet, desmit mēnešus vecs bērns ir norijis pulksteņa baterijas, veiksim dažas pārbaudes».
Plkst. 14.58
Kamēr gaidu, izdzeru vairākas krūzes tējas, uzēdu kādu augli un, tā kā nav izsaukumu, nolemju izlocīt kājas, neaizklīstot pārāk tālu. Cilvēki ir ļoti draudzīgi un runā angļu valodā ar ārzemniekiem. Ne tā kā Rīgā.
Jauns zvans. Izbraucu ar pirmo brigādi, kurā ir Ādolfs, Aija un Ņina. Ārsti sievietei pārbauda asinsspiedienu un nolemj veikt kardiogrammu. Aija un Ņina izpēta rezultātus un paziņo pacientei, ka nav nepieciešams viņu vest uz slimnīcu. «Iespējams, ka ir dažas gripas pazīmes,» dzirdu sakām vienu no ārstiem. Sieviete kļūst daudz mierīgāka.
Balvos valda klusums un saulaina diena, nav pārāk daudz zvanu uz 112. Tas nozīmē, ka cilvēki šeit ir ļoti veselīgi, tā jokojamies ar Larisu un ārstiem.
Pēcpusdienā jauns izsaukums mobilizē otro brigādi, pateicoties Jurim, pēc telefona sarunas ar pacienta ģimeni izdodas nokļūt pareizajā vietā. «Cilvēki nesniedz pietiekami daudz informācijas un nemāk paskaidrot,» un es apstiprinu, ka tas ir peļams ieradums Latvijā - nelikt norādes. Citās reportāžās, kurās esmu devies kopā ar manu latviešu valodas tulku Ilvu, bija ļoti grūti atrast vietas, jo pa telefonu sniegtie paskaidrojumi bija kļūdaini un pretrunīgi. Neatliekamās medicīniskās palīdzības vadītājiem Latvijā ir ne tikai jābūt Alonso uz ceļa, bet arī galvā jābūt GPS, ir jābūt pacietīgiem, skaidrojot pa telefonu, jābūt fiziski vairāk vai mazāk spēcīgiem un jākontrolē situācija reālu draudu gadījumos viņu un ārstu dzīvībai.
Juris vada Volkswagen pa sniegotiem un apledojušiem ceļiem, un šodien ir veiksmīga diena, jo, kad snieg, neatliekamās medicīniskās palīdzības auto nevar sasniegt māju un pacients jātransportē īpašās oranžās nestuvēs. Tad, kad Juris sasniedz izsaukuma vietu, Elizabete un Larisa uzelpo, jo viņas visvairāk vēlas ierasties iespējami agri un palīdzēt ārkārtas gadījumos, kad katra minūte ir svarīga dzīvības glābšanai.
Pacients ir sieviete ar bronhīta simptomiem. Nogulējusi vairākas dienas, un, kad mēs ierodamies, klāt ir viņas dēls, kas pietur suni. Pēc pārbaudes atklājas, ka pacientei ir drudzis, un viņu nogādā slimnīcā.
Plkst. 01.54
Larisa mani pamodina no sapņa par vientuļu salu. «Ir noticis negadījums.» Kad ir negadījums, ārsti dodas skriešus, es, lai arī gulēju, paķeru kameru un sekoju viņiem. Ādolfs jau bija iedarbinājis neatliekamās palīdzības Mercedes Benz auto, un minūtes laikā ierodamies notikuma vietā. Skats ir briesmīgs: māja liesmās un puisis, saucot ārsti, ar paklāju sargā kādu cilvēku no liesmām. Sekoju Aijai un Ņinai, kamēr Ādolfs novieto ātrās palīdzības auto mājas priekšā, kur ir ieejas durvis. Es nofotografēju pāris foto un atstāju somu ar fotopiederumiem un Canon sniegā - svarīgāk glābt cilvēkus nekā fotografēt. Pāris sekunžu laikā liesmas kļuvušas tik spēcīgas, ka sāk graut jumtu. Nolemju sekot ārstēm. Šajās situācijās nav laika nekam, un viss notiek ļoti ātri.
Ādolfs jautā, vai mājā ir cilvēki, un puisis kliedz: «Kur ir ugunsdzēsēji?» Aija un Ņina ātrās palīdzības auto palīdz stipri cietušajai sievietei, un pēkšņi parādās vīrietis apdegušiem matiem un pusapģērbts. Tikko var parunāt, un Ādolfs viņam palīdz iekāpt ātrās palīdzības auto, kur viņš paliek sēžot, skatīdamies uz savu sievu. Pēc pāris minūtēm ierodas policijas auto bez zilajām signālugunīm. No tā izkāpj cilvēki, kas mums jautā, cik ir ievainoto. Ādolfs atbild, ka divi. Īsi pēc tam ierodas otrā ātrās palīdzības brigāde ar Elizabeti, Larisu un Juri un palīdz vīrietim. Ugunsdzēsēji parādās pēc tam. Ādolfs ieslēdz zilās signālugunis un, cik ātri iespējams, brauc uz slimnīcu. Ārā nav nestuvju, kas sagaidītu ātrās palīdzības auto. Kāds sauc pēc nestuvēm, tad iznāk medmāsa.
Pēc brīža ierodas Jura ātrās palīdzības auto, kam nevar atvērt aizmugures durvis, un Ādolfs tajās iesprauž mazu kociņu, lai durvis atbalstītu.
Nepaiet ne brīdis, kad pienāk nākamais izsaukums Balvu reģionā, kurā vecāka sieviete jāpārvieto no mājas uz ātrās palīdzības auto nestuvēs nešus pa sniegu.
17. februāris plkst. 09.00
Pagājušas 24 stundas, kopš sāku dežūru kopā ar Balvu ātrās palīdzības brigādi. Manas drēbes ož pēc dūmiem, jaunā maiņa ierodas, pirms paspēju atvadīties no ārstēm. Larisa turpina dežūru un pirmdien sāks jaunu dienu skolā ar saviem skolēniem.
Šī bija neaizmirstama pieredze - 24 stundas kopā ar lieliskiem mediķiem, kas reizēm strādā grūtos apstākļos un ir nepietiekami nodrošināti. Ceru, ka Jurim atdos salaboto ātrās palīdzības auto un Ādolfam salabos nestuves.