Māca gudras lietas
Projektā organizētās nodarbības senioriem skar visdažādākos tematus. «Mums patīk tās aktīvās un atraktīvās tēmas un tie lektori, kuri semināros liek domāt un līdzi darboties,» stāsta Laima Barone. Jau uz pirmo semināru par darbu grupās sanācis gandrīz 40 senioru. Izstrādājuši savus mazos projektiņus. «Rakstījām, kā no maziem latviešiem kļūt lieliem un drosmīgiem latviešiem, kā starp senioriem veicināt veselīgu, aktīvu dzīves veidu, kā pievērst valdības uzmanību dzīvei laukos.» Arī par gluži sadzīviskām lietām - Iepērcies pareizi, ēd veselīgi un dzīvo mūžīgi! «Mūžīgi jau nedzīvos neviens, bet tagad zinām, kā uzlabot prasmi iepirkties. Kad precei beidzas derīguma termiņš, to noceno. Pensionāram šķiet - izdevīgi. Arī es nevaru dzīvot dārgi, tomēr šajā vecumā jāatļaujas pirkt arī svaigus, veselīgus produktus.» Savukārt psiholoģiskajās spēlēs seniori izpaudušies radoši. «Improvizējām, rakstījām dzeju. Cilvēks tad ir spiests domāt, sevi prezentēt, piedalīties procesā - kaut šādas nodarbības senioriem būtu biežāk! Notika arī semināri par psiholoģisko aizsardzību, par juridiskiem jautājumiem, bet decembrī gaidāms par pensionāru un pirmspensijas vecuma cilvēku tiesībām un par naudu. Gudras lietas mums māca.»
Būt interesantiem
Ar šo projektu Pļaviņu seniori gūstot pašapziņu. «Vientuļie parasti mājās lasa grāmatu, skatās TV vai ada zeķes. Bet cilvēkam jau gribas parunāties, izteikt savas domas.» Tas esot viens no iemesliem, kāpēc labprāt iesaistās projektā. Kodols ir apmēram 25 vecļaudis, kā Laima saka, ne tikai no Pļaviņām, bet arī no Klintaines, Aiviekstes, Vietalvas. «Mācāmies sadarboties ar pašvaldību. Arī par politiku interesējamies. Sava daļiņa politikas ir vajadzīga, lai zinātu, kas un kā notiek pasaulē,» skaidro Laima. Bet ar lielu aizrautību Pļaviņu dāmas klausījušās lekcijas par individuālā tēla veidošanu. «Mūsu kundzes neizies uz ielas neuzfrišinājušās. Protams, esam tādas, kā tajos laikos mūs audzināja, bet katrai sievietei ir jābūt perfektai. Nodarbībās mums mācīja: frizūra sievietei sākas ar kurpēm. Jā, gadi uzliek savu zīmogu, daudzas vairs nevaram atļauties augstpapēžu kurpes, bet sakoptām jābūt. Lai kādam tu būtu vajadzīgs, ar sevi ir jāstrādā!» Laima padalās ar semināros gūtajām atziņām. «Bet, ja nevari būt skaista, esi interesanta! Arī to mums, dāmām, iemācīja. Mūsu lektori ir ļoti interesantas personības, kas iedvesmo!»
Par datoriem sapņoja sen
Pļaviņu novada seniori apgūst arī datorprasmes. Nodarbības vada Tāļa Bērča balvu saņēmušais Pļaviņu novada ģimnāzijas direktora vietnieks informācijas tehnoloģiju jomā Aldis Lazda. Pieprasījums pēc šīm nodarbībām bijis liels - izrādās, par datorkursiem seniori sapņojuši jau sen.
«Pļaviņu ģimnāzijas direktoram lūdzu, lai nodarbības vada Aldis, viņš ir gudrs un zinošs pasniedzējs.
Direktors laipni atļāva šīs nodarbības vadīt skolas telpās, izmantot datorus. Esam laimīgi un priecīgi,» pateicas Laima. Ne katram mājās ir dators, taču motivācija mācīties esot. Sākumā gan no datoriem bijis mazliet bail: «Kaut ko ne tā piespiedīs, viss sadegs...» Bet kundzes grib kārtīgi iemācīties rakstīt - lai var mazbērniem vēstules sūtīt, norēķināties internetbankā. «Man brālēns Austrālijā dzīvo - ceru, ka pēc kursiem varēšu moderni sazināties, ar skaipu. Tas mūsdienās jāprot,» uzskata Zenta Skaidrīte Biķerniece.
Vai skolotājs stingrs un pacietīgs? «Aldis mums ir pats labākais pasniedzējs,» skolotāju uzslavē Pļaviņu seniores. «Gribu arī seniora vecuma cilvēkiem parādīt iespējas, iepazīstināt ar skārienjutīgajām tehnoloģijām - ne tikai datoros, arī telefonos. Mans mērķis ir raisīt interesi. Ja tā radīsies, tad seniori meklēs vairāk iespēju lietot datoru. Šīs mācības pavērs iespējas redzēt kaut ko vairāk no pasaules,» komentē Aldis Lazda. Zenta piebilst: «Ja esi apguvis datoru, kļūst interesanti dzīvot!»