Ar gadiem budistu atziņas man kļuvušas arvien tuvākas.
Visi ir gaidīti
Budisti katru radību, arī dzīvniekus, redz kā mūsu iepriekšējo dzīvju mātes, tēvus, brāļus un māsas, dēlus un meitas, kas kādreiz tādi būs atkal. Šāds skatījums paver ceļu līdzjūtībai, žēlsirdībai, cieņai un bijībai pret ikvienu, kas ieradies šajā pasaulē cilvēka, dzīvnieka vai auga veidolā.
No 4. līdz 6. oktobrim Rīgā Latvijas mākslinieku savienības galerijā Daugavmalā, 11. novembra krastmalā 35, būs skatāma budisma relikviju kolekcija. Tulkotāja Tamāra Ringa, kas atbalsta budisma atziņas un Beļģijā studē budisma filozofiju, stāsta: «Budisma lielajiem Skolotājiem aizejot Mūžībā, viņu kremācijas vietās tiek atrasti nelieli pērlītēm vai kristāliem līdzīgi veidojumi. Tie ar milzīgu cieņu tiek glabāti kā neizmērojami vērtīgas relikvijas un nodoti no paaudzes paaudzei. Budisti uzskata, ka atrašanās šo relikviju tuvumā nes svētību visām dzīvajām būtnēm.» Vēl Tamāra skaidro: «Budisms nav reliģija, budisms nenoliedz un neuzspiež pilnīgi neko. Ja cilvēkam ir līdzcietīga un laba sirds, ar to pilnīgi pietiek. Tibetiešu valodā labā sirds ir sampa zangpo. Intelekts nav tas pats, kas laba sirds. Ja cilvēks ir cietsirdīgs un viņa sirds ir ļauna, tad ir pilnīgi vienalga, kādai ticībai viņš pieder, jo sirds, kas nav laba, neļauj redzēt pasauli, kāda tā ir patiesībā.»
Relikviju kolekcijas izstādes apmeklētājiem būs iespējams saņemt individuālu svētības rituālu ar senajām relikvijām ne tikai sev, bet arī saviem četrkājainajiem, spārnotajiem, peldošajiem mīluļiem. Tamāra seno relikviju radīto harmonijas gaisotni pirmo reizi izbaudīja 2009. gadā: «Toreiz izstādi apmeklēja tūkstošiem cilvēku. Daudzi no viņiem nāca ar suņiem, kaķiem un putniem. Es aizgāju ar saviem trim sunīšiem pekiniešiem un, audekla maisiņā ieliktu, aiznesu arī savu karalisko pitoniņu Gregoru.» Tulkotāja atzīstas: «Pitoniņu Gregoru iegādājos neapdomības pēc. Cerēju, ka ar viņu spēšu pārvarēt bailes no čūskām. Tā arī notika. Gregors pie manis nodzīvoja desmit gadu. Viņš bija apveltīts ar brīnišķīgu raksturu, nekad nedusmojās. Taču barībai viņam bija nepieciešamas dzīvas baltās pelītes, un es to vairs nespēju darīt, kaut saprotu, kā tāda ir pitona pārtika. Atbalstu nevardarbības principu pret dzīvniekiem, putniem, zivīm un kukaiņiem, jo visas būtnes apveltītas ar garu un pārdzimšanas iespējām, tāpat kā cilvēkam ir visas iespējas pārdzimt dzīvniekā. Kopumā budismā nav aizlieguma ēst gaļu, tomēr pirmais no budisma ētikas pamatprincipiem ir aizliegums nogalināt cilvēku vai jebkuru citu dzīvnieku. Gregors tagad mīt pie manas paziņas serpentoloģes Jeļenas Kustovas un ir laimīgs. Domāju, ka budistu dotā svētība viņam nākusi par labu.»
Budistu svētība
Pašlaik Tamārai ir tikai čivava Rimpa. Mūsu sarunas laikā sunīte, klusi saritinājusies, guļ saimniecei klēpī. Tamāra pasmaida - vārds Rimpa radies no Rinpoče, kas tibetiešu valodā nozīmē - dārgums.
Vēlāk tulce un sabiedrisko attiecību speciāliste Estere Braķe pastāsta, ka 2009. gadā uz budisma relikviju izstādi saņemt svētības rituālu aizvedusi arī savu meksikāņu šķirnes sunīti: «Ksiu jau slimoja, bija zināma šausmīgā diagnoze. Nezinu, vai saņemtā svētība palīdzēja - kas to lai pasaka?, taču man ar vīru ap sirdi kļuva vieglāk, un Ksiu nodzīvoja vēl vairākus gadus, sekmīgi cīnoties ar slimību.»
Vai iepriekšējās izstādes apmeklēja daudz cilvēku? Tamāra Ringa labprāt stāsta: «Šī nav izstāde, kuru tikai ātri apskatīties un doties projām. Tā ceļo pa pasauli jau vairākus gadus. Visdažādāko tautību un reliģiju cilvēki tajā uzkavējas stundām ilgi un atgriežas atkal un atkal, lai izbaudītu seno relikviju radīto harmonijas gaisotni. Izstādē Rīgā 2009. gadā ieradās un svētību ar senajām relikvijām vēlējās gūt tūkstošiem cilvēku no Baltijas valstīm un Krievijas pilsētām un apgabaliem. Protams, pa laikam veidojās arī rinda, bet tā laikam bija gaišākā, mierīgākā un labestīgākā rinda, kādā esmu stāvējusi. Neviens negrūstījās, visi bija labā garastāvoklī, smaidoši un miermīlīgi. Un rinda ātri virzījās uz priekšu.»
Iespējams, ka, apmeklējot izstādi, brīvas gribas vadīts, katrs cilvēks pats dziļi izpratīs, ka piedzimt par cilvēku ir reta iespēja un neizsakāma laime, ka viss šajā pasaulē atrodas mijiedarbībā, nekas tajā nenotiek bez mūsu līdzdalības, ka neviens te nav nācis, lai ciestu, bet lai būtu laimīgs savā zemes dzīves laikā. Un līdzcietība vispirms jāmeklē sevī pašā. Budisti aicina mazināt dzīvnieku ciešanas. Viņa Svētība dalailama teicis: «Pret visām būtnēm, kuras spēj just, jāizturas vienādi. Dabiska ir vēlme būt laimīgam, tā piemīt visām jūtošām būtnēm, un rūpes par dzīvnieku tiesībām ir viens no veidiem, kā izpaust līdzjūtību.»