Pēc viņa teiktā, ar šādu nodokli gadā varētu iekasēt 300 000 latu. «Tas savā veidā būtu akcīzes nodoklis jeb vides piesārņojuma nodoklis,» skaidroja D. Stalts.
Deputāti gan nekādus lēmumus šajā jautājumā nepieņēma un vienojās, ka nedēļas laikā iesniegs savus priekšlikumus darba grupai, kas nacionālā kino pasūtījuma idejas izstrādās detalizētāk.
Apakškomisija šīs ieceres atkārtoti varētu skatīt atkārtoti pēc mēneša.
Darba grupa piedāvājusi, ka nacionālais pasūtījums gadā varētu būt viena spēlfilma un/vai viena bērnu/animācijas pilnmetrāžas filma kopsummā par vienu miljonu latu, viena dokumentālā filma par 100 000 latu, kā arī Latvijas Televīzijas kino nacionālā pasūtījuma kopproducēšana par 300 000 latu. Tādējādi kopējā nepieciešamā summa būtu ap 1,4 miljoniem latu gadā.
Nacionālā kino pasūtījuma iespējamās tematikas varētu būt Latvijas vēsture, folklora, klasika, kultūras mantojums, Latvija - zeme, kurā vēlamies dzīvot, sabiedrības saliedētība, integrācija un spēcīga ģimene.
Kā finanšu avotus darba grupa minējusi 700 000 latu gadā no valsts budžetā plānotajiem ieņēmumiem no nodokļu pārdales, Ls 300 000 gadā no iepriekš minētā «Holivudas nodokļa», Ls 100 000 gadā no valsts kapitālsabiedrību ziedojumiem caur Kultūrkapitāla fonda mērķdotācijām, kā arī Ls 300 000 gadā papildu budžeta finansējumu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, lai Latvijas Televīzija varētu nodrošināt kino nacionālā pasūtījuma pildīšanu.
LETA