Laulības ir gadsimtiem sena tradīcija. Sākotnēji tās slēdza tikai baznīcā, vēlāk valsts, cienot ticības brīvību, ieviesa civillaulību jeb iespēju laulību reģistrēt dzimtsaraksta nodaļā. Neatkarīgi no tā, kurā institūcijā laulība slēgta, tas ir veids, kā ne tikai apliecināt savas jūtas, bet arī sakārtot mantiskās un citas tiesiskās attiecības. Tomēr arvien vairāk pāru izvēlas dzīvot kopā un veidot ģimeni bez oficiālas partnerattiecību reģistrācijas, tā apdraudot savas intereses situācijās, kad attiecības dažādu iemeslu dēļ pārtrūkst.
Jāuzsver - iepretim dzīvei nereģistrētās attiecībās laulātie par savu juridisko drošību var būt krietni pārliecinātāki. Piemēram, laulātajam ir tiesības uz mantas daļu no kopīpašuma, turpretim nereģistrētās attiecībās šādu tiesību nav, ja vien partneris nav sastādījis testamentu vai abi noslēguši matojuma līgumu. Tomēr testaments un mantojuma līgums palīdzēs sakārtot tikai jautājumus, kas skar mantojuma tiesības, nerisinot problēmsituācijas ģimenes, sociālo tiesību un citās dzīves jomās.
Laulātajam ir tiesības pieņemt lēmumu par partnera ārstniecības gaitu, ja otrs veselības stāvokļa vai vecuma dēļ pats nespēj izdarīt šādu izvēli. Turpretim nereģistrētās attiecībās partnerim šādu tiesību nav, ja vien pirms tam abas personas pie notāra nav noslēgušas nākotnes pilnvarojumu. Tas sniedz tiesības pilnvarot kādu tuvu cilvēku pieņemt lēmumu savā vietā, ja veselības vai citu iemeslu dēļ tiek liegta iespēja saprast un vadīt savu rīcību.
Lai arī laulību reģistrācija ir veids, kā izvairīties no problēmsituācijām, tomēr ar zvērinātu notāru palīdzību katrai dzīves situācijai ir iespēja rast atsevišķu risinājumu, tā stiprinot indivīda juridisko drošību kā nereģistrētās attiecībās, tā laulībā. Tomēr šie individuālie risinājumi kopumā ir sarežģītāki nekā noslēgts vienreizējs akts - laulība.
Risinājums reģistrētu attiecību popularizēšanai būtu vienkāršota laulību procedūra. Šī brīža tiesiskais regulējums rada pārliecību, ka risinājums «pārprastajai brīvībai» jeb kopdzīvei nereģistrētās attiecībās rodams laulības institūta ietvaros. Tomēr, ja pieejamie laulības noslēgšanas veidi daļai sabiedrības šķiet pārāk apgrūtinoši vai uzskatiem neatbilstoši, jārod risinājums, kas būtu piemērots arī šai sabiedrības daļai. Piemēram, Igaunijā laulību var noslēgt arī pie notāra un vienlaikus saņemt juridisku konsultāciju par partnerattiecību sakārtošanas iespējām, tā novēršot iespējamās problēmsituācijas nākotnē.
Nereģistrēto attiecību problēmsituācijas rada apgrūtinājumus ne tikai iesaistītajām pusēm, bet visai sabiedrībai. Gan valstij, gan privātpersonām jātērē ievērojami finanšu līdzekļi situāciju risināšanai, tiek radīta papildu slodze tiesu sistēmai. Tāpēc nereģistrēto attiecību riskiem būtu jāpievēš uzmanība un tie jāskaidro arī valstiskā līmenī. Lai gan valsts nevar piespiest noslēgt laulības, tomēr, skaidrojot nereģistrētu attiecību riskus, iespējams mudināt ikvienu aizdomāties par savu drošību vienā vai otrā attiecību modelī.
*Notariāta institūta direktors