Vairāki dzīvokļu īpašnieki šopavasar par viņu dzīvokļos patvaļīgi deklarētiem cilvēkiem uzzinājuši, arī saņemot uzaicinājumus piedalīties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. Šādu uzaicinājumu ne tikai sev, bet vēl kādam pilnīgi nepazīstamam cilvēkam saņēma arī 78 gadus vecā Zigrīdas kundze. Pirms tam pastnieks reiz atnesis ierakstītu vēstuli, un kundze bijusi pārliecināta, ka sūtītājs kļūdījies. Tomēr, kad šim pašam adresātam pienācis uzaicinājums uz vēlēšanām, viņa noskaidrojusi, ka tiešām kāds 21 gadu vecs vīrietis deklarējies pensionāres dzīvoklī. Rīgas domē (RD) paskaidrots, ka, lai personu izdeklarētu, jāsaņem izziņa no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) un iesniegums jāiesniedz domē. PMLP kundzei jau izdevies noskaidrot, ka vīrietis deklarēšanos viņas dzīvoklī pamatojis ar mutisku vienošanos.
Pēdējā laikā šādi gadījumi tiek fiksēti biežāk tieši EP vēlēšanu dēļ, stāsta PMLP Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Laura Laiva. Kopumā gan šī nav pati karstākā problēma, jo gadā tiek anulēts ap 0,1% no visām dzīvesvietas deklarācijām, kas nav daudz. Tomēr nevar izslēgt, ka vēl krietni vairāk cilvēku deklarējušies bez saskaņošanas, bet dzīvokļu īpašnieki to nav pamanījuši. Arī Zigrīdas kundze saka - agrāk vismaz pēc komunālajā rēķinā iekļautās ailītes par atkritumu izvešanu varēja pateikt, cik cilvēku dzīvoklī deklarēti. Taču kopš aprēķina izmaiņām ailītes ar dzīvoklī dzīvojošo personu skaitu rēķinā vairs nav.
«Iesaku katram portālā Latvija.lv pārliecināties, kas deklarēts jūsu dzīvoklī,» rosina L. Laiva, atzīstot gan, ka izdeklarēt kādu ļaunprātīgu personu ir daudz grūtāk, nekā šai personai iedeklarēties. To darot, var uzrādīt vienu no pamatojumiem - īpašuma tiesības, īres vai nomas līgums, laulības vai radniecība, kā arī «lietošanas tiesības, kuru iegūšanas pamats ir vienošanās ar īpašnieku». Tāpat ir iespējams norādīt, ka ir cits tiesiskais pamats, neprecizējot kāds.
PMLP dati liecina, ka pērnā gada pēdējos mēnešos Rīgā deklarējušos cilvēku skaits ievērojami pieauga, ko saista ar RD solītajām atlaidēm sabiedriskajā transportā. Decembrī vien galvaspilsētā deklarējās gandrīz 3500 personu.
Katrā pašvaldībā ir jābūt komisijai, kas nodarbojas ar deklarēšanās jautājumiem. RD ir Personu dzīves vietas reģistrācijas komisija, kuru vada deputāte Svetlana Savicka (SC). Viņa stāsta - katrā komisijas sēdē, kas notiek divreiz mēnesī, tiekot izskatītas ap 100 lietu, no tām aptuveni trešdaļa iesniegumu ir tieši par nelikumīgu deklarēšanos. Visbiežāk dzīvokļu īpašnieki raksta, ka nezina tādu personu, ar viņu nav bijusi nekāda vienošanās. Ir gan bijis arī gadījums, ka dzīvokļa īpašniekam ar personu, kuru viņš it kā nepazīst, ir kopīgs bērns. Arī S. Savicka novērojusi, ka uzaicinājumi piedalīties EP vēlēšanās vairākiem īpašniekiem atnesusi pārsteigumus - vienā adresē deklarējušies pat 30 cilvēku, kuri tur nedzīvo.
Komisija deklarētajai personai vispirms sūta vēstuli uz to pašu adresi, par kuru saņemts iesniegums. Ja atbilde netiek saņemta, jo persona tur nedzīvo, tas tiek uzskatīts par vienu no iemesliem, kāpēc deklarēšanās tiek anulēta. «Protams, likumus vajadzētu pilnveidot,» atzīst S. Savicka, tomēr vienlaikus teic, ka to neuzskata par ļoti lielu problēmu.