Eiropas finansējums jau iepriekš izmantots arī Rīgas un lielo pilsētu ūdenssaimniecības rekonstrukcijas projektos. Tomēr rodas jautājums, vai ieguldītie līdzekļi vienmēr atmaksājas, proti, vai vietās, kur tiek ierīkots ūdensvads un kanalizācija, iedzīvotāji ir gatavi šo infrastruktūru izmantot. Aptaujātie novadu vadītāji atzīst, ka lielākoties cilvēki izmanto iespējas, taču ir arī tādi, kas dažādu iemeslu dēļ atsakās.
Rīgā ūdenssaimniecības modernizācijas projekti ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu notiek jau vairākus gadus. SIA Rīgas ūdens pārstāvis Artūrs Mucenieks Dienai stāsta, ka lielākā daļa tīklu paplašināšanas projektu privātmāju rajonos jau beigušies. Mežaparkā un Vecāķos, kur šādi projekti īstenoti pirms apmēram desmit gadiem, tīkliem pieslēgušies nedaudz vairāk kā puse mājokļu. Samērā jauni projekti ir Katlakalnā, daļā Mārupes un Bolderājā, kur vēl notiek dokumentu saskaņošana. Tur interese par iespēju pieslēgties ūdensvadam un kanalizācijai esot ļoti liela. Vaicāts, cik lielas ir izmaksas, kas gulst uz pašu māju īpašnieku pleciem, A. Mucenieks atbild, ka summas ļoti atšķiras atkarībā no tā, cik tālu no ūdensvada trases atrodas māja, bet bez aptuveni 2000 eiro pieslēgšanās nesanākot.
Novados ūdenssaimniecības projektos iegulda lielus līdzekļus, no kuriem lauvas tiesa nāk no ES struktūrfondiem. Piemēram, Aglonas novadā projekta otrajā kārtā izbūvēti jauni ūdensapgādes tīkli 1173,80 m garumā, kā arī jauni kanalizācijas tīkli 949,70 m garumā. Novada domes priekšsēdētāja Helēna Streiķe Dienai saka, ka lielākā daļa privātmāju īpašnieku ūdensvadam ir pieslēgušies. Dažiem, iespējams, neatļauj rocība, bet citi nedzīvo uz vietas. Ja ģimene atgriežas no Rīgas vai Anglijas, gadās, ka tiek pieteikta arī pieslēgšanās ūdensvadam. «Pievadakas ir izvietotas tā, ka pievienoties var jebkurā brīdī - ja ne gluži iepretī katrai mājai, tad starp divām,» stāsta H. Streiķe.
Vēl pirms bija notikusi administratīvi teritoriālā reforma un bija rajoni, Balvu rajonā uzmanība pievērsta padomju laika ūdensvada un kanalizācijas sistēmu atjaunošanai, atceras Balvu novada domes priekšsēdētājs Andris Kazinovskis (ZZS). Viņš norāda, ka pirms projektu īstenošanas tiek veiktas iedzīvotāju aptaujas. «Projektu nemaz nevar iesniegt, ja zināms skaits iedzīvotāju nav apliecinājuši, ka pieslēgsies. Kad izbūvē, tad daļai gan viedoklis mainās,» pieredzē dalās novada mērs. Izbūvējot ūdensvadu Kubulu pagastā, tiek atbalstīti arī vietējie uzņēmēji, jo šeit kādreiz bijusi stacija, ap kuru izveidojušies vairāki uzņēmumi. Tie labprāt izmantojot iespēju pieslēgties gan ūdensvadam, gan kanalizācijai, tomēr daļai uzņēmumu pieslēguma vēl nav, un pašvaldība domājot, kā situāciju risināt.
Aptauju pirms ūdenssaimniecības projektu uzsākšanas rīko arī Mazsalacas novadā, kur šogad pabeigts projekts Skaņkalnes pagastā. Tur rekonstruēti ūdensapgādes tīkli 560 metru garumā, izbūvēti 1401 metru gari jauni ūdensapgādes tīkli, kā arī jauni pašteces kanalizācijas tīkli. Novada domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis stāsta, ka nākotnē iespējams ar potenciālajiem klientiem slēgt nodomu līgumus pirms būvniecības uzsākšanas. «Ģimenes, kurās ir strādājoši cilvēki, labprāt izmanto šo iespēju, sarežģītāk ir ar senioriem. Ierakt no ceļa līdz mājai cauruli ir mazākā bēda, jo par pieslēgumu līdz mājai nav jāmaksā, taču jāpārbūvē ūdensapgādes sistēma mājas iekšpusē. Novads palīdz iedzīvotājiem nodibināt kontaktus ar darbu veicēju,» piebilst H. Rokpelnis, arī norādot, ka ūdensvada pieslēguma joprojām nav vairākiem uzņēmumiem. Iespējams, šī problēma nākotnē tiks risināta publiskās un privātās partnerības ietvaros.