Lietuvai ir jāuzbūvē izmantoto kodoldegvielas stieņu pagaidu glabātava, kurai vajadzēja būt gatavai jau 2009. gadā. Ja kodolatkritumi netiks atbilstoši uzglabāti, tie draud radīt risku apkārtējai videi.
Lietuva uzstāj, ka AES demontāža attiecas ne vien uz Lietuvu, bet arī uz ES, jo abas puses par to vienojušās jau sarunās par Lietuvas iestāšanos Savienībā. Pirms valsts 2004. gadā pievienojās ES, tai pieprasīja slēgt padomju laikā būvēto staciju,
«Šādas AES slēgšana ir unikāls gadījums. Eiropā nevienam nav pieredzes šāda tipa AES slēgšanā, tādēļ mēs sastopamies ar dažādiem izaicinājumiem, tajā skaitā arī finansējuma jautājumos,» premjeru citēja Delfi.lt.
Ignalinas AES demontēšanai, kā norādījusi Lietuva, ES budžetā jāatvēl 770 miljoni eiro (541,16 miljoni latu), lai varētu līdz 2029. gadam pabeigt visus demontāžas darbus un agrākās AES vietā zaļotu zāle. Kopējās izmaksas tiek lēstas 2,3 miljardu eiro apmērā. Taču Eiropas Savienības budžetā laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam AES demontāžas darbiem grib piešķirt tikai 210 miljonus eiro, vēstīja ES ziņu portāls EurActiv. Līdz 2013. gadam Lietuvai piešķirti jau 1,37 miljardi eiro.