Sirmās kundzes ekskursiju uz Koknesi tika plānojušas laikus, un pat teju 300 kilometru garais ceļš viņas nebiedēja - cēlušās agri no rīta un, neskatoties uz cienījamajiem gadiem, braucienu pavadījušas bez žēlabām. Katrai līdzi bija paņemts kāds akmens, kas pašai šķitis īpašs pēc formas - tos pensionāres nodevušas Likteņdārza akmeņu krāvuma Sirmais saulriets veidošanai.
«Esmu te pirmoreiz, bet starp mums dažas kundzes Likteņdārzu apmeklējušas tā veidošanas pirmssākumos, viņām ir, ar ko salīdzināt. Emocijas mums visām ir ļoti spēcīgas!» stāsta Sibīrijā dzimusī represētā seniore Dzintra Beijere no Popes. «Dod, Dievs, lai šī iecere īstenotos līdz galam. Nezinu, vai mēs bez tautai tik svarīgas vietas spētu dzīvot - tādai vietai ir jābūt!» uzskata Dzintras kundze.
Arī Helga Freimane sajūsmināta par Likteņdārzu: «Te ir tik labas sajūtas! Skaisti. Vārdos neizsakāmi.» Aicināta iztēloties, kāds šis dārzs varētu izskatīties pēc gadiem desmit, Freimanes kundze spriež, ka tam būšot īpaša aura, bet iekoptā vieta - ar paliekošu vērtību bērniem un mazbērniem.
Kokneses fonda valdes priekšsēdētāja Valda Auziņa teic - šis ir projekts, kas vieno paaudzes. «Mūsu uzticamākie atbalstītāji un apmeklētāji ir politiski represēto organizācijas un interešu grupas, tajā skaitā seniori. Viņos patriotisms ir ļoti dzīvs!» apliecina Valda Auziņa.
Savukārt Alūksnes pensionāru biedrības Sudrabs vadītāja Gita Tortuze stāsta - kopā ar Alūksnes represēto biedrības grupiņu Likteņdārzu apmeklējusi jau pirms vairākiem gadiem. Iestādījuši pīlādzīti, un nākamajā apmeklējuma reizē tam bijušas jau pirmās ogas.
«Mans tēvs nobendēts Sibīrijā. Savam tēvam par piemiņu aizvedu akmeni un arī bruģakmeni esmu ielikusi. Nākamajā gadā noteikti organizēsim arī mūsu pensionāru biedrības braucienu uz Likteņdārzu - tas jāredz katram!» ieceres atklāj Gita Tortuze.