Tas gan drīzāk saistāms ar Eiropas Futbola federācijas (UEFA) un Starptautiskās Futbola federācijas (FIFA) pēdējo gadu tendenci uzticēt turnīru rīkošanu valstīm, kuru vieta pasaules futbolā nav no augstākajām, bet ar potenciālu. 2000. gadā EČ Beļģijā, 2008. gadā EČ Austrijā un Šveicē, 2012. gadā EČ Polijā un Ukrainā, 2010. gadā PK finālturnīrs DĀR, 2018. gadā PK notiks Krievijā, 2022. gadā - Katarā. Šādi UEFA un FIFA cer dot papildu grūdienu tālākai futbola attīstībai šajās valstīs. Ja, piemēram, Polija un Ukraina būtu pasaules futbola lielvalstis, neveiksmes pašu mājās rīkotajos turnīros varētu izskaidrot ar atbildības slogu, kas mājiniekiem izrādās par smagu, bet tā nav.
Turklāt, par spīti uzvaru trūkumam, ne austrieši, ne poļi nevar sūdzēties par bezzobainu savas komandas spēli. Poļi aizvadīja labu pirmo puslaiku atklāšanas mačā ar Grieķiju (1:1) un izcīnīja vērā ņemamu panākumu pret Krieviju, kas, starp citu, ir līdzvainojams Krievijas izlases fiasko Eiropas čempionātā. Gatavojoties lielajam notikumam savā valstī, Polijas izlase pēdējos gados būtiski pastiprinājusi sastāvu: gan ar ārzemnieku naturalizēšanu, gan ar vietējā čempionāta līmeņa celšanu, gan ar konkurences palielināšanos un labāko spēlētāju ātrāku pāriešanu uz kontinenta spēcīgākajām līgām. XXI gadsimtā poļi vairākkārt piedalījušies Eiropas čempionāta un Pasaules kausa finālturnīros, bet tajos viņi nevarēja atļauties ārpus 23 vīru pieteikuma atstāt Vācijas bundeslīgas spēlētāju, kā šovasar tika izdarīts ar FC Koln pussargu Slavomiru Peško.
Lai arī Polijas izlases treneris Francišeks Smuda pēc savas izlases neiekļūšanas ceturtdaļfinālā atkāpās no amata, viņa veikums nav un nevar būt uzskatāms par bezpanākumu darbu.