Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +10 °C
Apmācies
Sestdiena, 16. novembris
Glorija, Banga

Maz ideju un vienvei dīgs piedāvājums

Ļoti atšķirīgs lauku tūrisma pakalpojumu sniedzēju kompetences un pakalpojumu kvalitātes līmenis, kā arī nepietiekama specializācija, turklāt vēl brūkoši ceļi un valsts nespēja nodrošināt pilnvērtīgu infrastruktūru ir patlaban galvenās problēmas lauku tūrisma nozarē.

Ekonomiskās krīzes gadi lauku tūrisma nozarē izmainījuši tirgu, liekot daļai saimniecību pārskatīt savu darbību, savukārt citām - izbeigt to pavisam.

Krīzes vērtīgā mācība

«Vissmagākā krīze mums bija 2009. un 2010. gadā, tagad esam no tās knapi ārā,» saka Asnāte Ziemele, lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente. Viņa norāda, ka 2007. gads lauku naktsmītnēm bijis ārkārtīgi veiksmīgs, taču pirmskrīzes līmenis nozarē vēl neesot atgūts, jo 2009. gadā bija vērojams 70% liels tūristu skaita kritums. A. Ziemele gan uzskata, ka vietējie tūristi pamazām tiek atgūti: «Vietējais tirgus diezgan precīzi atsaucas uz tūrismu, bet, ja cilvēki baidās tērēt, lauku tūrisms ir pats pirmais, ko nogriež.» Viņa arī atgādina, ka lauku tūrismu pamatā izmanto tieši iedzīvotāju vidusslānis.

«Pirms krīzes saimnieki bija ļoti apslinkuši un bieži nepiedāvāja neko citu kā nakšņošanu un brokastis,» atzīst A. Ziemele un piebilst, ka pirmskrīzes galvenā tendence lauku tūrismā bijusi piedāvājuma kvalitātes klibošana aiz cenas. Savukārt krīzes laikā palikuši tikai pastāvīgie klienti, par kuriem uzņēmēji cīnījušies, pilnveidojot savus pakalpojumus un cenšoties variēt ar cenu. Krīzes gaitā daudzi biznesu arī pārdevuši un atlaiduši darbiniekus. «Izdzīvoja tie lauku tūrisma uzņēmēji, kas strādāja paši savā biznesā, bieži neko nenopelnot,» uzsver asociācijas prezidente un atzīst, ka lauku tūrisms Latvijā šobrīd ir daudz vairāk orientēts uz reālo tirgus pieprasījumu nekā pirmskrīzes gados.

Līdzīgu vērtējumu sniedz arī ģeogrāfijas doktors, Vidzemes Augstskolas tūrisma docents Andris Klepers un norāda, ka krīze ieviesa nozarē korekcijas un no tirgus aizgāja mazāk nopietnie uzņēmēji - tādi, kas saskatīja tikai ātras un vieglas peļņas iespēju, bija mazāk specializējušies vai neizveidoja stingru darbības stratēģiju. Citiem krīze devusi jaunu iespēju, jo Latvijas iedzīvotāji vairāk pievērsās vietējam tirgum.

Krievijas tūristu nauda

«2011. gadā pirmo reizi pēc krīzes bija pieaugums, un tas bija neticami labs - vidēji 30%, kas norāda, ka lauku tūrisma tirgū atgriezās gan vietējie, gan ārzemju tūristi,» saka A. Ziemele. Savukārt pagājušais gads nav bijis tik labs, jo daudzviet Eiropā iedzīvotāji sajuta krīzi, kas daudziem lika samazināt izdevumus. «Varētu domāt, ka šogad būs pieaugums par 10%. Savukārt tas, ko mēs redzam, ir, ka vācieši plūdu dēļ palikuši mājās,» skaidro A. Ziemele un piebilst, ka viss šī gada ārzemju tūristu pieaugums faktiski būs uz krievu tūristu rēķina, jo ceļotāji no Krievijas mūsu valsts lauku tūrisma pakalpojumus izmanto visai aktīvi. Asociācijas vadītāja norāda, ka vietējais tirgus ir dinamiskāks. Taču pērn Latvijas iedzīvotāji ceļoja pa savu valsti, turpretim šogad esot atgriezusies tā pati tendence, kas bija redzama 2007. gadā, - doties uz Sāmsalu un Tartu Igaunijā, kā arī Kuršu kāpu Lietuvā.

Centrālās statistikas pārvaldes pētījums par iedzīvotāju vietējiem ceļojumiem 2012. gadā liecina, ka «atpūtas un citos personiskos vairākdienu braucienos pērn pavadīti 7,7 miljoni nakšu, kas ir par 8,5% vairāk nekā 2011. gadā. Šādos braucienos tūristi pavadījuši vidēji divas diennaktis un brauciena laikā iztērējuši Ls 23,7, kas ir par trim latiem vairāk nekā 2011. gadā. Audzis to tūristu skaits, kuru brauciens bijis garāks par vienu dienu. Tas liecina, ka radīts piedāvājums, kas spēj cilvēkus piesaistīt ilgāk un pamatīgāk», skaidro Armands Slokenbergs, Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors. Viņa skatījumā situācija nozarē uzlabojas, tomēr lauku tūrisma uzņēmēju «tendencei domāt nevis par sešiem vienādiem, bet sešiem dažādiem tūristiem jākļūst spēcīgākai». Līdzīgu problēmu iezīmē arī A. Klepers, kurš norāda - lauku tūrisms attīstījies «jau divu paaudžu garumā», un tirgus ir visai piesātināts, tomēr jūtams novatīva piedāvājuma trūkums. «Pakalpojums ir tradicionāls, sajūsma un entuziasms pārgājis - joprojām trūkst prasmīgi komercializētu, labu dabas vērtību piedāvājumu, pastāv diezgan liela līdzība.»

«Katrā valstī lauku tūrisma uzņēmumu klientu vidū 90% ir vietējie iedzīvotāji,» norāda A. Ziemele un piebilst, ka Eiropā zināmi vien daži izņēmumi - Francija, Dānija un dabas ziņā atšķirīgā Īslande. Jo attīstītāka valsts, jo vairāk ārvalstu ceļotāju. Francijā tādu esot aptuveni pusi, Latvijā - 15% no kopējā tirgus. «Ļoti daudziem uzņēmējiem ienākumus nodrošina vietējie tūristi, tāpēc viņiem nav nekādas intereses sadarboties ar ārzemju tūroperatoriem, kas atved pāris cilvēku gadā,» skaidro A. Ziemele, taču atzīst, ka valsts mērogā ārvalstu tūristi ir ļoti nozīmīgi un ienākošo tūrismu noteikti nepieciešams attīstīt.

«Dažkārt tūrisma uzņēmēji specializējas tikai uz vietējiem vai tikai ārvalstu tūristiem. Manuprāt, lielāki ieguvēji ir tie, kas strādā gan ar vieniem, gan ar otriem,» domā arī A. Slokenbergs.

Attīstību ierobežo kredīts

«Man bija sapnis izveidot bioloģisko saimniecību, bet tad man vajadzētu piesaistīt viesus, kas spēj to novērtēt,» vaicāta par biznesa sākšanu, stāsta Māra Zemdega, viesu nama Mauriņi saimniece.

Lielajā naktsmītnē Siguldas pievārtē, kur iespējams izguldīt piecdesmit viesu, jau no paša darbības sākuma visbiežāk rīkotas kāzas, lielas jubileju svinības un semināri. «Sākumā domājām, ka viesu vidū būs ģimenes ar bērniem, kas uzturēsies ilgāku laiku,» skaidro M. Zemdega. Personisku attieksmi mēģināts veidot arī ar lielu svinību rīkotājiem, taču ne visiem tā nepieciešama, atzīst saimniece.

Nauda biznesa sākšanai iegūta, pārdodot zemes gabalu. Tagad saimniece pārmet sev lēnīgumu, veidojot viesu namu un attīstot biznesu. «Būtu sākuši ātrāk biznesu, nebūtu nekāda kredīta,» saka M. Zemdega un paskaidro, ka tagad paņemts kredīts uz 30 gadiem. «Kredīts ir tas, kas ierobežo un neļauj attīstīties,» viņa uzsver un piebilst, ka viesu namu apmeklētāji bieži par to neiedomājas, rēķinot apmeklējuma izmaksas. «Viesi domā, ka mēs pelnām bargu naudu, bet mums ir jāmaksā kredīts un jāiet uz priekšu. Mēs nevaram uzbūvēt viesu namu un tikai pēc tam gadiem pelnīt,» saka M. Zemdega. Vēl viens apgrūtinājums esot augstie darbaspēka nodokļi.

«Es gribētu uzņemt vairāk ārzemnieku, bet es nevaru, jo jau saplānotas daudzas kāzas,» par ārzemnieku uzņemšanu saka Mauriņu saimniece. Nesen viņa uzņēmusi pat bērnu nometnes dalībniekus no Maskavas.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Pieprasītākie pakalpojumi lauku tūrismā

Nakšņošana uz vienu vai divām naktīm
Aktīvais tūrisms (velobraucieni, izbraucieni ar laivām, pastaigu takas)
Svinības
Ēdināšana
Pirts
Atpūta ģimenei uz nedēļu vai vairāk
Dabas vērošana
Avots: Lauku ceļotājs

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?