Krimināls nodarījums informācijas noplūdināšana varētu būt trijos gadījumos - ja par to saņemta nauda, ja materiāli satur valsts noslēpumu vai ir citi klasificēti materiāli, par kuriem paredzēta atbildība, kā arī tad, ja izdarīts būtisks kaitējums iesaistīto personu likumiskajām interesēm, uzskaita ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Ja noplūdināšana nav neviens no iepriekšminētajiem gadījumiem, varot runāt tikai par disciplināro vai ētisko atbildību. Līdzīgi ir ar trešajām personām, kas saņem informāciju. Tās var saukt pie kriminālatbildības, ja tās par saņemtajiem materiāliem maksā vai arī apzināti ieguvušas ar likumu aizsargātu informāciju, kā tas ir bijušā politiķa Dzintara Jaundžeikara gadījumā.
Vai sankcijām jābūt stingrākām, domas dalās. Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis uzskata - atbildība ir jāpastiprina. Līdzīgi domā arī Ē. Kalnmeiers, kurš pat būtu par to, lai Krimināllikumā tiktu iekļauta norma, kas par neatļautu krimināllietas materiālu nodošanu trešajai personai paredzētu atbildību valsts amatpersonām un iestādes darbiniekiem. Citās domās ir Saeimas Pretkorupcijas apakškomisijas priekšsēdis Aleksejs Loskutovs, kurš uzskata pašreizējās sankcijas par samērīgām. Arī bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis ir skeptisks pret paaugstinātu sodu preventīvo raksturu, jo «sankcijas ne vienmēr atrisinās problēmu». Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdis Valdis Zatlers sola, ka komisija vērtēs, vai likumos nav kādi robi, kas neveicina informācijas noplūžu apkarošanu.