Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 18. novembris
Doloresa, Aleksandrs, Brīve

Mē, mē, un bizness griežas

Varētu domāt, ka pāris mēnešu vecie jēriņi un viņu lēnīgās mātes marta vidū iznākušas aplokā pavasara pirmos saules starus baudīt. Nē, aitkopja Andra Paula-Pāvula bioloģiskajā saimniecībā Smiltenes pagasta Macuļos ap 600 galvu lielais ganāmpulks svaigā gaisā var uzturēties cauru gadu un no lietus un puteņa slēpties turpat blakus kūtī.

Lai arī Latvijā aitu kopskaits uz kopējā lopu fona ir pavisam neliels - tikai 79,7 tūkstoši (liellopi - 380,6 tūkst., cūkas - 259,6 tūkst.), Zemkopības ministrija (ZM) atzinusi, ka šī nozare ir perspektīva, jēra gaļas eksports arī pērn piedzīvojis lielāko kāpumu - par 76% vairāk nekā 2010. gadā. Smiltenes jēri lielākoties nonāk pie islāmticīgajiem Eiropā.

Jēri brauc prom

«Jāsaka paldies Saeimai, kas neatbalstīja dzīvnieku aizstāvju vēlmi aizliegt halal kaušanu, - šī nozare Latvijā ir ļoti perspektīva,» uzskata A. Pauls-Pāvuls, kura jēri arvien biežāk tieši no kautuves tiek vesti uz Helsinkiem - nelielu gaļas veikaliņu, kas apkalpo musulmaņu kopienu. Viņš norāda, ka Latvijā aitu skaits ir tik niecīgs, ka ar to nav iespējams konkurēt un iekļūt Eiropas lielveikalu ķēdēs, taču musulmaņu gaļas veikali ir mazi. «Viņi brauc uz Latviju, skatās, vai gaļa ir pareizi iegūta, ar viņiem zemnieki var runāt par cenu,» stāsta aitkopis. Par jēru, kas nokauts atbilstoši reliģiskajām tradīcijām, dzīvsvarā var dabūt 3,66 latus par kilogramu, taču parastās kautuves piedāvā gandrīz uz pusi mazāk - divus latus kilogramā. Tāpēc vietējos veikalos Latvijā audzētu jēru gaļu atrast ir gandrīz neiespējami. Tirgošanos apgrūtina arī likumdošana - mājās kautu gaļu tirgot nedrīkst, tikai patērēt pašu galdam, tāpēc jēriņi brauc aiz robežām pie musulmaņiem. «Ja būtu kaušanas prēmijas, līdzīgi kā ir par katru gaļas liellopu, iespējams, zemnieki tomēr izvēlētos lielākoties aitas vest uz kautuvi, tā varētu izskaust arī nelegālo gaļas apriti,» spriež. A. Pauls-Pāvuls. Aitkopības blakusproduktiem izmantojuma īsti nav - vilnu savāc tikai daži nelieli uzņēmumi, aitādas ģērēt neatmaksājas, savukārt piena aitu šķirņu ganāmpulku Latvijā nav.

Rūpes par barību

Lai arī Latvijas tumšgalvju ģenētiskā fonda saglabāšanai izveidota atbalsta programma, tiek maksātas subsīdijas, līdz 100 latiem par vienu aitu, A. Pauls-Pāvuls izvēlējies tās krustot ar citām šķirnēm - viens no iemesliem ir, ka tumšgalves ir dārgas. «Latvijas tumšgalvi kā šķirni sāka veidot XX gs. trīsdesmitajos gados, lai uzlabotu vilnas kvalitāti; nav tās labākās gaļas īpašības, bet kā mātes tās ir labas, tāpēc krustoju ar īpašiem gaļas šķirņu teķiem,» skaidro aitkopis. Mazie melnie un nešpetnie jēriņi ar pavisam miniatūriem radziņiem dzimuši pēc krustošanas ar Rietumāfrikas dorperu, gaišie ar raibiem vai pat baltiem ģīmīšiem - cēlušies no merīnteķa, pavisam drīz pirmo reizi pavasara saulīti ieraudzīs jēriņi, kuru tēvs ir teksela teķis ar cūkai līdzīgu purnu, tieši ar šo šķirni vēl pagājušajā gadsimtā krustotas tumšgalves, lai panāktu augstāku gaļas kvalitāti. «Teķis ir puse panākumu - ja var atļauties pamatīgas pļaušanas un ganību platības, darba ziņā īsti nav starpības, vai turi desmit vai simts aitu,» stāsta A. Pauls-Pāvuls. Lielākās galvassāpes viņam un arī citiem aitkopjiem sagādājot lopiņu barošana.

«Latvijā zāles lopbarības bāze ir katastrofālā stāvoklī, ne Eiropas Savienībai, ne ZM nerūp, kādi zālāja maisījumi tiek audzēti, kas tiek izmantots lopbarībai un kā tā tiek sagatavota,» sūdzas aitkopis, kurš uzskata - lai Latvijā attīstītos lopkopība, ir jādomā par zāles selekciju un vietējās zāles ražošanu tieši lopbarības platību sēklām. Bioloģiskajā saimniecībā viņš savu sprogaino ganāmpulku ar barību apgādā pats - vasarā aitas pārtiek no ganību zāles, ziemā tās dabū skābsienu un spēkbarību, ko sagatavo no pašu audzētām auzām un zirņiem. Šogad būs eksperiments - ziedošu pupu stādu rituļi. Ganāmpulkam vēl ir kur augt - ja uzlabosies barošanas iespējas, vieta būtu kādām 2000 aitu mātēm. «Tas būtu normāls bizness vienai ģimenei, ar tādu ganāmpulku var izdzīvot arī bez subsīdijām,» cerīgs ir A. Pauls-Pāvuls.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mantotie ēdieni

Valsts svētku nedēļā – tradīcijām un atmiņām bagātas receptes.








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?