Latvijā ierados, lai apmeklētu valdības un Pasaules Bankas kopīgi organizēto konferenci par iekļaujošu ekonomikas izaugsmi - izaugsmi, kas rada jaunas darba vietas un palīdz mazināt nevienlīdzību sabiedrībā. Tas ir Latvijai ļoti nozīmīgs jautājums, jo pēdējos divdesmit gados Latvijai ir bijusi ļoti svārstīga ekonomikas izaugsme, kuras laikā bija gan strauji kāpumi, gan kritumi, un vēl pēdējos gados tā ir arī piesaistījusi mūsu uzmanību ar ļoti augstu jauniešu bezdarbu un ar to saistītajām demogrāfiskajām problēmām. Tieši šobrīd šīs problēmas ir arī Eiropas Komisijas (EK) uzmanības centrā, un mēs esam sagatavojuši rīcības plānu paketes gan jauniešu bezdarba apkarošanai, gan investīcijām sociālajā jomā. Šie plāni sniedz vadlīnijas Latvijai aktuālo problēmu risināšanai, un uzskatu, ka tos būtu nepieciešams aktīvi apspriest gan valdībā, gan arī sabiedrībā. Es saprotu, ka pēdējos gados Latvijas valdība ir koncentrējusi spēkus Māstrihtas kritēriju izpildei un iekļūšanai eirozonā. Bet, kad šo mērķi izdosies sasniegt, cilvēkiem ir jāredz taustāms rezultāts par tiem upuriem, kurus viņi šī mērķa sasniegšanas vārdā ir nesuši. Šī iemesla dēļ jaunu darba vietu un iekļaujošākas ekonomiskās izaugsmes radīšanai ir jākļūst par Latvijas valdības un sabiedrības prioritāti nākotnē. Pretējā gadījumā iedzīvotāji, it īpaši jauni cilvēki, turpinās uzskatīt, ka viņiem šeit nav nākotnes, un turpinās atstāt valsti, un valstī dominēs veci cilvēki. Tā būs ne tikai nozīmīga sociāla un demogrāfiska problēma, bet arī smaga finansiāla problēma.
Latvijā ir izraisījusies diskusija par to, kādi pasākumi iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanā būtu uzskatāmi par prioritāriem - vairākas sabiedrības grupas par vienu no nozīmīgākajām prioritātēm uzskata iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu, bet valdība ir izteikusies par labu nodokļu atlaižu piemērošanai mazāk turīgajiem iedzīvotājiem. Kuru no iespējamajiem pasākumiem uzskatāt par šobrīd aktuālāko?
Neapšaubāmi šis jautājums ir vairāk jālemj iekšpolitiski, un EK neplāno precīzi pateikt priekšā, kādām būtu jābūt nodokļu likmēm vai nodokļu atlaižu sliekšņiem. Tomēr nav noslēpums, ka Latvija starp Eiropas valstīm izceļas ar vislielāko iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību, tāpēc tieši pasākumi, kas ļautu samazināt šo nevienlīdzību, ir jāuzskata par prioritāriem. Jāpiemin, ka EK arī ir uztraukta par Latvijas lēmumu pretēji Komisijas ieteikumiem samazināt garantētos minimālos ienākumus.
Latvijā turpinās diskusijas par to, vai valstī būtu nepieciešams ieviest progresīvo nodokļu sistēmu. Kā galvenais pretarguments tai tiek minēts fakts, ka Latvijā turīgo cilvēku skaits ir neliels.
Šajā gadījumā varu paust tikai savu personīgo viedokli, jo EK šāda veida politiskas norādes nedod. Personīgi es atbalstu progresīvo nodokļu sistēmu, tomēr vienlaikus uzskatu, ka lēmums par nodokļu likmēm ir jāpieņem katrā valstī individuāli, ņemot vērā vietējos apstākļus. Noteikti ir jāņem vērā ne tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet arī tas, cik lieli ir pārējie nodokļi - piemēram, kopējo situāciju var būtiski ietekmēt augstas īpašuma nodokļu likmes.
Imigrācijas dēļ Latvija pēdējos gados ir zaudējusi ļoti daudz iedzīvotāju, un tiek prognozēts, ka Latvija šī iemesla dēļ izjutīs nozīmīgas grūtības darba tirgū un būs spiesta apsvērt viesstrādnieku piesaisti. Vai uzskatāt šādu iespējamo risinājumu par pareizu?
Kopumā es atbalstu darbaspēka mobilitāti ES iekšienē un arī atvērtību apkārtējai pasaulei. Ir jāņem vērā fakts, ka kopumā ES ir nelabvēlīgas demogrāfiskās tendences un kopējais iedzīvotāju skaits tajā nesamazinās, lielā mērā tieši pateicoties iebraucējiem. Ja nebūtu iebraucēju, Eiropas iedzīvotāju un darbaspēka skaits samazinātos, un kopumā iedzīvotāji novecotu. Šī iemesla dēļ mēs arī mudinām dalībvalstis spert soļus pensiju sistēmas reformēšanai, kā arī senioru nodarbinātības veicināšanai. Mēs nevaram saglabāt augstu dzīves līmeni, ja nepārtraukti samazinās strādājošo skaits. Tomēr ar šiem soļiem var būt nepietiekami, tāpēc Eiropai arī nāksies būt atvērtai. Tiesa gan, nevaru neuzsvērt faktu, ka vienlaikus ar šīm problēmām Eiropai ir jārisina arī augstā jauniešu bezdarba problēma, un viens no mūsu ierosinātajiem soļiem ir darba garantiju nodrošināšana jauniešiem. Tas, protams, neizskaudīs migrāciju un jauniešu bezdarba problēmas, tomēr tas jauniem cilvēkiem radīs daudz lielāku skaidrību un drošības sajūtu par nākotni.
Nav noslēpums, ka pastāvošo pensiju sistēma gan Latvijā, gan arī citās Eiropas valstīs tiek uzskatīta par neilgtspējīgu. Pēc jūsu domām - kad un kā Eiropai būs jāreformē pensiju sistēma?
Demogrāfiskās un ekonomiskās pārmaiņas patiešām atstāj lielu iespaidu uz pensiju sistēmas darbību, un daudzas dalībvalstis jau ir uzsākušas reformas, pakāpeniski palielinot pensionēšanās vecumu. Ir vērojama arī tendence, ka valsts maksātās pensijas īpatsvars pensionāru ienākumos pakāpeniski samazinās, un nav nekādu šaubu, ka nākotnē cilvēku nodrošinājumu vecumdienās daudz lielākā mērā noteiks viņa paša veiktie ieguldījumi privātajos pensiju fondos. Tāpēc valdībām jau drīzumā būs jāmudina iedzīvotāji aktīvāk veidot uzkrājumus un ieguldīt naudu. Tomēr papildus tam valdībām būs vēl viens ļoti būtisks uzdevums - saistībā ar aizvien pieaugošo pārrobežu mobilitāti ir jāpanāk, lai cilvēka samaksātās sociālās iemaksas citās ES valstīs ietekmētu viņa vecumdienu nodrošinājumu mītnes valstī. Šobrīd ES valstu vidū tiek spriests par veidiem, kā sociālās iemaksas vienā valstī varētu pārnest uz citas valsts budžetu, un ceru, ka šī diskusija noslēgsies veiksmīgi.
Pagājušonedēļ publicētajās EK rekomendācijās dalībvalstīm Latvijai vairāki ieteikumi atkārtojās, Latvijai ar dažu ieteikumu īstenošanu, piemēram, sociālajā jomā, ir veicies vāji. Vai nākotnē, ja Latvija atkārtoti nespēs īstenot šos ieteikumus, pret to varētu tikt sperti kādi stingrāki soļi?
Rekomendācijas gan dažās jomās bija līdzīgas, bet tās bija labotas un papildinātas, pielāgojoties ekonomiskajām un sociālajām izmaiņām. Attiecībā uz sankcijām vai stingrākiem soļiem - sankcijas tiek paredzētas jautājumos, kas skar fiskālo stabilitāti, savukārt citās jomās vienotas pieejas nav un par iespējamo rīcību rekomendāciju neievērošanas gadījumā tiktu lemts katrā gadījumā atsevišķi.