Latvijas Tehnoloģiskā centra direktors Jānis Stabulnieks norāda, ka pagaidām mūsu valstī ir grūtības radīt tehnoloģiski orientētu inovāciju ar augstu pievienoto vērtību. «Ja mēs skatāmies kaut vai uz šo pašu inovācijas balvu kopumā, mēs redzam Dobeles dzirnavnieku, Valmieras pienu, šprotu ražotājus. Par šiem uzņēmumiem neko sliktu nevar teikt, bet tajā pašā laikā augsti tehnoloģiskie uzņēmumi nominācijās teju neparādās. Ja tomēr parādās, tā ir bijusi apstākļu sakritība,» secina J. Stabulnieks un uzsver, ka šādam biznesam, kas spēj dot lielu pievienoto vērtību, ir nepieciešama atbalsta sistēma. Lai īstenotu jaunu tehnoloģijas produktu, nepieciešams vismaz gads. «Esam domājuši, kā būtu, ja visu Eiropas naudu ieguldītu Latvijas zinātnē, - vai tas dotu iespēju Latvijā radīt inovācijas un daudz jaunu uzņēmumu. Atbilde ir nē. Nav sistēmas,» izsaucas J. Stabulnieks. Viņaprāt, vispirms vajadzētu mainīt pieeju izglītībā, kas patlaban spēj sagatavot labu darbaspēku, bet nespēj veicināt jaunu uzņēmumu rašanos. «Mūsu izglītības sistēma ražo kalpus,» J. Stabulnieks ir skarbs. Arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols Dienai norāda, ka nozarei vēl ir uz ko tiekties: «Uzņēmējdarbības gars Latvijā ir nomāktāks nekā citās Eiropas valstīs. Tradicionālais stereotips, ka poļi vai holandieši ir labāki uzņēmēji, ir spēkā. Šī iemesla dēļ mēs regulāri cenšamies rīkot pasākumus, kas veicinātu jaunās idejas.»
Kaut gan proporcionāli maz, tomēr arī mums ir veiksmes stāsti. Šogad Eksporta un inovācijas balvas pretendentu sarakstā iekļuva SIA Istabai radītais mājas apkures attālinātās vadības rīks. Tas ir ierīču kopums, kas ļauj automātiski vadīt mājas apkures sistēmu. To ikviens var uzstādīt pats, bez iejaukšanās siltumapgādes instalācijā. Žūrijas interesi guva arī universāla mēbeļu furnitūra - savienojums HugLock. Tas nodrošina ātru un vieglu dažādu detaļu savstarpējo savienošanu un atvienošanu bez instrumentu palīdzības. Novērtēta ideja tapusi arī apbedīšanas biznesā. Uzņēmums Cemety radījis jaunu inovatīvu digitalizācijas un datu uzturēšanas datorsistēmu, kas paredzēta kapsētu uzturētājiem un apsaimniekotājiem.
Pirmo vietu ieguva uzņēmuma Peruza produkts - ātrdarbīga mazo zivju griešanas un ķidāšanas līnija, kas darbu veic pat līdz četrām reizēm ātrāk nekā līdzīgas importa iekārtas. Uzņēmuma vadītājs Arnis Petrānis Dienai atklāj, ka idejas attīstību veicinājusi labā sadarbība ar zivrūpniekiem, kas darbā ar savu produkciju trīs gadus ļāvuši izmantot dažādas šīs iekārtas demoversijas. Iekārta iekarojusi tirgu ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē. «Šomēnes noslēdzām līgumu ar Filipīnām, attīstās sadarbība arī ar Peru un Kanādu. Protams, tad vēl visa plašā Krievija līdz pašai Kamčatkai,» ar lepnumu stāsta A. Petrānis. Viņš norāda, ka Latvijā pārtikas rūpniecības iekārtu lauciņā konkurences neesot. Uzņēmējs arī bilst, ka Latvijas inovācijās trūkst radoša piegājiena.
LIAA pārstāve Dina Pujate Dienai klāsta, ka balvas inovāciju jomā tiek pasniegtas jau sešus gadus. Teju visu uzņēmumu produkti, kas guvuši atzinību vietējā tirgū, ir pieprasīti arī starptautiskajā tirgū. Inovācijas parādās gan tehniskos produktos, gan neparastās idejās.