Problēma ir tā, ka grūti jau pateikt, - varbūt ostas rādītāji varētu būt vēl labāki. Lai situāciju labāk saprastu, esmu lūgusi ostas pārvaldnieku Loginova kungu sniegt informāciju par ostas teritorijas noslodzi. Proti, ja pieņemam, ka ostas teritorija ir tāda, kāda tā ir, un diez vai kļūst lielāka, ir jāsaprot, vai šī teritorija tiek maksimāli noslogota. Kāda ir atdeve no uzņēmumam X iznomātā zemes gabala? Jo ir gadījumi, kad šie zemes gabali reāli netiek izmantoti, tie tiek «pieturēti». Starp citu, vēl pēdējā valdes sēdē lauzām nomas līgumu ar uzņēmumu, kas savā teritorijā faktiski neko nebija darījis pusgada garumā. Ja tu gribi strādāt ostā, tad nevar sēdēt un gaidīt, ka varbūt uzlabosies ekonomiskā situācija... Ja nav skaidrības par teritoriju, tad ir tā, ka uzņēmēji varbūt emocionāli sūdzas par ostu.
Šīs «uzņēmēju sūdzības» tiek visu laiku piesauktas gan no ministru Pavļuta un Sprūdža puses, gan jūsu un kolēģa Greiškalna (pārstāv Ekonomikas ministriju) puses. Bet neko konkrētu nevar uzzināt, kas tie par uzņēmējiem, par ko konkrēti sūdzas...
Ja runa ir par mani personīgi, tad man šobrīd ir iesūtīta viena sūdzība no uzņēmēja, kurš uzskata, ka nomas līgums ar viņu lauzts nepamatoti. Jā, tā ir situācija, kas jāmaina, - nepietiek ar savas problēmas mutisku izstāstīšanu, es kā valdes locekle varu strādāt tikai ar rakstiskiem iesniegumiem.
Kad Ekonomikas ministrija un VARAM pieteica jaunos kandidātus ostas valdei, fons bija tāds, ka nu tik ies spalvas pa gaisu ostā. Kaut kā nemana...
Jā, spalvas nav pa gaisu, bet, jāsaka, es vispār neesmu šādu metožu piekritēja. Ir izdarītas konkrētas lietas, piemēram, pieņemts brīvostas nolikums, kurā ir jaunas un manā skatījumā pozitīvi vērtējamas normas. Piemēram, ostas valdes lēmumi ir publiski pieejami ostas mājaslapā. Būs brīvi pieejami ostas gada pārskati...
Bet tās izklausās kā pašsaprotamas lietas...
Nu man arī ir jautājums, kāpēc ostas gadījumā elementāras lietas gadiem ilgi ir bijis tik sarežģīti izdarīt. Osta ir atvasināta publiska persona, kas strādā atbilstoši noteiktām normām. Valsts pārvaldes likums, Administratīvā procesa likums, kas ļoti skaidri pasaka, piemēram, kādā termiņā jāizskata iesniegumi. Kopumā valstī par to vairs nav diskusiju, visiem tas ir skaidrs. Ja es aiziešu uz Rīgas domi, tad es zinu, ka mēneša laikā saņemšu atbildi vai vismaz starpatbildi. Un es nezinu, kāpēc ostā šie jautājumi līdz šim ir interpretēti absolūti nepareizi. Nav taču nekas jauns jāizdomā - regulējums ir! Savukārt interpretāciju rezultātā sabiedrībai tiek radīts priekšstats, ka osta ir kaut kas TĀDS, uz kuru regulējums neattiecas.
Viena no tēmām, kas tika pieteikta kā reforma un izraisīja asu pretreakciju, bija ideja par ostu pārveidi akciju sabiedrībās. Šis virziens ir pieklusis?
Satiksmes ministrija konsultējas ar Pasaules Banku par pētījumu, konsultācijām gan šajā, gan citos ostu darbību skarošos jautājumos.
Vai pati ostas pārvaldes struktūra ir jēdzīga? Jo brīžiem liekas, ka tur ir tāda nebeidzama stīvēšanās starp pašvaldības un valsts pārstāvjiem, turklāt pilnai laimei valsts - dažādo ministriju - pārstāvji māj cits uz citu par kaut kādiem lēmumiem. It sevišķi, ja ministrijas ir konkurējošo partiju rokās. «Valde ir koleģiāla struktūra», «kolēģi balsoja tā...»
Ja jūs runājat par dažkārt dzirdēto tēzi, ka ir gadījumi, ka osta ir tikai konkrētās pašvaldības kontrolē, tad jāatgādina, ka ostas savulaik tika pārveidotas par atvasinātām publiskām personām tieši tādēļ, lai stiprinātu valsts ietekmi šajā nozarē. Variantus var apskatīt dažādus, tomēr, manuprāt, nevajag kaut ko pašmērķīgi mainīt tikai tāpēc, ka jau esošais regulējums netiek ievērots. Vienkārši mikroviļņu krāsns nav domāta, lai tajā ceptu kaķi... Ir lietas, kuras var izdarīt, sistēmu sakārtojot, nevis noārdot.
Kas attiecas uz sadarbību starp ministriju pārstāvjiem, jāatzīst, ka, jā, ir bijušas problēmas. Protams, ikviens no četru ministriju pārstāvjiem darbojas sava mandāta ietvaros, bet tiešām ir ļoti būtiski, lai valsts pārstāvji valdē sadarbotos koordinētāk. Attiecīgi nu mēs cenšamies regulāri sanākt kopā un jautājumus izdiskutēt, lai nav, ka aizejam uz valdes sēdi un...
Ostas vadība sākusi vairāk runāt par vides jautājumiem - laikam vēlēšanas tuvojas...
Negribētu būt tik ciniska, tomēr jāpiekrīt, ka koordinācija šajos jautājumos ir bijusi nepietiekama. Ir monitoringa stacija Tvaika ielā 44. Kas, izrādās, neatbilst MK noteikumiem. Tad ir vairākas monitoringa iekārtas pašas ostas teritorijā, kas atbilst, bet... Kā var būt, ka stacija Tvaika ielā uzrāda benzola daudzuma kāpumu gaisā, savukārt iekārtas ostā neuzrāda?
Ir skaidrs, ka virkne lietu ostā ir izveidojušās vēsturiski, piemēram, nu ir tā, ka naftas termināļi ir netālu no vietām, kur dzīvo cilvēki. Kurš tad deviņdesmito gadu sākumā par tādām lietām domāja... Un diez vai iespējams šos cilvēkus kaut kur pārcelt. Tomēr ir skaidrs, ka ar Valsts vides dienesta kapacitāti, vismaz kāda tā ir šobrīd, nepietiks - ostai pašai jākļūst aktīvākai.