300 eiro zālēm
Māris Šops ir viens no tiem, kas piedalījās Černobiļas AES seku likvidēšanā. Sarunā ar Dienu viņš atzīst - lai gan pabalsts nav liels, daudziem tas ir nozīmīgs atbalsts zāļu iegādē, kā arī norēķinos par komunālajiem maksājumiem.
Atbalsts no 2000. gada palielināts trīs reizes. Sākumā summa bijusi pavisam neliela. «Ilgu laiku bija jautājums, vai šo pabalstu vispār mums piešķirt. Ārstniecības izmaksas ir ļoti lielas, un šī nauda ir absolūtais minimums. Tajā pašā laikā tas vismaz kaut ko kompensē, un par to mēs esam ļoti priecīgi,» saka Māris, kurš pēc dalības ČAES seku likvidēšanā arvien nebeidz cīnīties ar dažādām slimībām. Viņš ir viens no 3,5 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kurus Černobiļā piespiedu kārtā pataisīja par invalīdiem un kuri šogad saņems 100 eiro pabalstu. Tēriņi ārstniecībai ir atkarīgi no diagnozes.
«Es pats tagad 100 eiro samaksāju tikai par zālēm. Zinu, ka ir cilvēki, kuri nepieciešamajiem medikamentiem tērē pat 300 eiro mēnesī,» viņš salīdzina. To, kas notiek ar šiem ļaudīm, Māris zina labi, jo ir arī Latvijas savienības Černobiļa viceprezidents. Organizācijā pulcējas visi tā sauktie černobilieši, meklējot palīdzības iespējas.
Kaut gan pēc avārijas pagājuši gandrīz 30 gadu, slimības nemazinās, tieši pretēji - kļūst arvien smagākas, tām pievienojas jaunas kaites, un tikai retajam ir paveicies nepavadīt šos gadus nemitīgā cīņā par veselību. Arī invaliditātes grupu ieguvušo cilvēku skaits aug. Māris daļēji to saista ar to, ka tagad invaliditātes statusu izvēlas nokārtot arī tie, kas agrāk klusēja, tomēr tas ir mazāk nozīmīgs aspekts. Kaites progresē. «Tās slimības, kas pirms desmit gadiem bija niecīgas, tagad ir ļoti attīstījušās. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas paspārnē atrodas Aroda un radiācijas medicīnas centrs. Tiem, kas pirmo reizi vēršas pie centra speciālistiem, visbiežāk konstatē tikai kaitējumu, piemēram, nosaka, ka veselība radiācijas dēļ ir iedragāta par 25%.
Pēc kāda laika cilvēks atkal aiziet uz pārbaudēm, kaitējuma procents ir krietni audzis, un viņam piešķir jau invaliditātes grupu. Pēc kāda laika parādās vēl kādas diagnozes, viņam tiek piešķirta jau otrā grupa. Tas mums, Černobiļā cietušajiem, nav retums. Daudziem jau ir piešķirta pirmā grupa, kas ir tā sauktie aprūpējamie,» viņš atklāj.
Radiācija arī bērnos
Tiek nodalīts, vai persona ir avārijas seku likvidēšanas dalībnieks vai cietusī persona. Piemēram, cietušo personu vidū ir avārijas seku likvidētāju bērni.
Māris atzīst - radiācijas iespaids būs jūtams vēl paaudzēs. Bieži tiek uzdots jautājums - kāpēc tieši mēs? Māris vien noteic: «Kādam bija tas jādara, lai glābtu pārējos, kādam tas upuris bija jānes.»
Netaisnīgi būtu apgalvot, ka Latvija neprot šo upuri novērtēt. Vismaz, salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm, Latvijā ir radīts īpašs likums Černobiļā cietušajiem. Māris pēc viesošanās Igaunijā un Lietuvā secina, ka kaimiņiem atbalsta sistēma vēl ir krietnos bērna autiņos. Kaut gan 100 eiro pabalsts nav milzīgs, mums valsts piedāvā arī papildu atbalstu, piemēram, aprūpi rehabilitācijas centrā. Tajā pašā laikā rindas uz to ir tik lielas, ka daži savu kārtu var pat nesagaidīt.
Aroda un radiācijas medicīnas centrā Dienai atklāj, ka pērn uzskaitē bijuši teju 7000 cilvēku. To skaitā ir ne tikai AES seku likvidētāji, bet arī bērni, kuri dzimuši avārijas seku likvidētāju ģimenē.
Medicīnas centra speciālisti apstiprina - cilvēkam, kļūstot vecākam, darba spējas samazinās un parādās citas slimības. Visbiežāk tās ir saistītas ar onkoloģiju. Vienam cilvēkam vēzis mēdzot būt pat vairākos ķermeņa orgānos. Izplatītas ir kardiovaskulārās slimības. Tās sākas agrāk nekā citiem cilvēkiem un norit krietni straujāk un spēcīgāk. Izteikti černobiliešus piemeklē arī skeletomuskulārās slimības. Uz jautājumu, vai tie, kas ir saņēmuši starojumu, vispār kādreiz var kļūt veseli, viennozīmīga atbilde neizskan. Personas veselības stāvoklis ir atkarīgs no saņemtās radiācijas veida un devas. Arī par ietekmi uz seku likvidētāju pēcnācējiem skaidras atbildes nav: «Iespējams, ka jā. Patlaban zinātnieki to vēl pēta.» Jaunākie pētījumi apstiprina, ka radiāciju guvušie cilvēki krietni straujāk noveco. Zinātnieki arī norāda, ka kritiskais vecums nomirt no sirds un asinsvadu slimībām ČAES seku likvidētājiem ir vecumā no 35 līdz 44 gadiem. Tas krietni pārsniedz vispārējās populācijas rādītājus.
Palielina pakāpeniski
Palielināt pabalstu valdība lēma 16. decembrī. Kā norāda Labklājības ministrijas pārstāve Marika Kupče, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pabalstu pārrēķinās līdz aprīļa beigām, to izmaksājot kopā ar aprīļa pabalstu.
Pabalsta palielināšanai no valsts pamatbudžeta 2015. gadā papildus nepieciešami 541 833 eiro, savukārt 2016. un 2017. gadā - 550 022 eiro.
Ministrijā norāda, ka pabalstu ieviesa 2000. gadā, tā sākotnējais apmērs bija 17,79 eiro mēnesī. 2005. gadā to pārrēķināja un noteica 49,80 eiro mēnesī, 2006. gadā - 64,03 eiro mēnesī.