Nošauj visu ģimeni
Tas ir tikai viens no stāstiem par augusta uzbrukumu vairāk nekā 10 alavītu apdzīvotajiem ciematiem Latākijā, kura laikā Sīrijas nemiernieki nogalināja vismaz 190 civiliedzīvotāju, bet vēl aptuveni 200 saņēma gūstā, vēsta cilvēktiesību aizstāvju organizācijas Human Rights Watch (HRW) jaunākais ziņojums. Tajā norādīts, ka uzbrukumā iesaistītie nemiernieku grupējumi pastrādājuši kara noziegumu.
«Tā ir pirmā reize, kad mēs esam dokumentējuši, ka opozīcijas spēki patiesībā sistemātiski uzbrūk civiliedzīvotājiem,» laikrakstam The New York Times uzsvēra Libānā bāzētā organizācijas atzara direktora vietniece Lama Fakiha.
Ziņojumā You Can Still See Their Blood, atsaucoties uz aculiecinieku stāstīto, norādīts, ka nemiernieki atklājuši uguni uz neapbruņotiem civiliedzīvotājiem, nošaujot visus ģimenes locekļus vai sagrābjot gūstā sievietes un bērnus.
Uzbrukums civiliedzīvotājiem notika augusta sākumā, kad nemiernieki iekaroja režīma spēku kontrolētos ciematus. Teritorijas ieņemšanā piedalījās 20 nemiernieku grupējumi, taču, pēc HRW ziņotā, pieci no tiem atbildīgi par 4. augusta uzbrukumu civiliedzīvotājiem.
Vainoti tiek ar starptautisko teroristu organizāciju Al Qaeda saistītie grupējumi Al-Nusra un Irākas un Levantes islāma valsts, kā arī vēl trīs nemiernieku formējumi, kas pazīstami kā džihāda atbalstītāji. Nemierniekus finansējuši privāti sponsori no Persijas Līča valstīm.
Ciematos pārsvarā mita alavīti, un pie šīs šiītu sektas pieder arī Sīrijas prezidents Bašārs el Asads. Aptuveni 12% no 23 miljoniem valsts iedzīvotāju ir alavīti, un daļa neslēpj, ka pēc 4. augusta uzbrukuma izjūt pastiprinātas bailes. Nemiernieku rindās pārsvarā ir musulmaņu sunnīti, un alavīti bažījas, ka var kļūt par jauna uzbrukuma mērķi savas reliģiskās piederības dēļ, jo gan prezidents, gan liela daļa valdības pārstāvju ir alavīti.
Islāmisti audzē spēku
Pēc ANO aplēsēm, divarpus gadus ilgajā konfliktā gājuši bojā jau vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku. Jaunākais HRW ziņojums vairojis satraukumu rietumvalstu vidū par augošo islāma radikāļu ietekmi Sīrijas nemiernieku vidū. Pilsoņu karš akcentējis dažādu reliģisko grupu domstarpības, kas devis labvēlīgu augsni islāma radikāļiem. Islāmistiem, kam ar sponsoru palīdzību pieejami karošanai nepieciešamie ieroči, izdevies piesaistīt atbalstītājus, kamēr mērenie nemiernieku grupējumi nespēj nodrošināt savus karotājus.
Rietumvalstis bažījas, ka haosu Sīrijā savā labā var izmantot teroristu grupējumi, vairojot nestabilitāti visā reģionā. HRW aicinājis ANO nekavējoties noteikt ieroču embargo ikvienam grupējamam, kas varētu būt vainojams kara noziegumos.
Uzbrukumos civiliedzīvotājiem pirms tam vairākkārt apsūdzēti arī režīma spēki. Cilvēktiesību organizācijas norādījušas, ka 21. augusta ķīmisko ieroču uzbrukumā Damaskā, visticamāk, vainojami B. el Asada spēki. Toreiz gāja bojā simtiem cilvēku, un Sīrijā darbu sākuši eksperti no ANO Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas (OPCW), kas līdz 2014. gadam apņēmušies likvidēt valsts masu iznīcināšanas ieročus.
Piektdien Nobela komiteja paziņoja, ka šī gada Nobela Miera prēmija piešķirta OPCW, slavinot organizācijas ilggadējos centienus izskaust pasaulē ķīmiskos ieročus. Komiteja neslēpa, ka OPCW nozīmību akcentējuši nesenie notikumi Sīrijā.