Līdz šim noteikumi neparedzēja nekādas prasības attiecībā uz to, kā studiju vai studējošā kredīta pieprasītājs pilda vai nepilda savas līdzšinējās saistības, ja no kredītiestādēm saņēmis hipotekāros, patēriņa un citus aizdevumus. Jaunie noteikumu grozījumi paredz: ja kredīta pieprasītājam ir kāda cita kredīta atmaksas parāds, kura summa ir 2-10 valstī noteiktās minimālās mēnešalgas, bet kavējums pārsniedz 60 dienu, bankām turpmāk būs tiesības pieprasīt kredīta galvinieku, kura ikmēneša ienākumi nav mazāki par divām minimālajām mēnešalgām. Savukārt, ja līdzšinējo kredītu atmaksas parāds minēto summu un laiku pārsniedz, kredītiestāde būs tiesīga atteikt valsts galvotā studiju/studējošā kredīta izsniegšanu vispār.
Jaunie grozījumi nosaka, ka uz studiju un studējošā kredīta dzēšanu turpmāk varēs pretendēt arī tie kredīta ņēmēji, kuri pēc ārvalstīs iegūtas augstākās izglītības atbilstoši iegūtajam diplomam strādā valsts vai pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrībās Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgās profesijās (to sarakstu ik gadu apstiprina MK).
Tāpat uzlabota studiju kreditēšana pedagogiem - viņiem tiks dzēsti 20% no kopējās kredīta summas par katru profesijā nostrādāto gadu pēc studiju beigšanas. Ja skolotājs strādā nepilnu darba laiku (bet ne mazāk par pusi no pilnā darba laika), viņam kredīts ik gadu tiks dzēsts proporcionāli darba laikam.
Grozījumos arī precizēta maksimālā studējošā kredīta summa, ko Latvijas augstākās izglītības students var saņemt mēnesī, - turpmāk tā nepārsniegs 170,74 eiro.
Tāpat noteikts, ka kredīta apmēru studijām ārvalstīs turpmāk noteiks IZM izveidota komisija kredītu piešķiršanai studijām ārvalstīs. Studiju kredīta apmēru tā noteiks, izvērtējot par studijām noteikto maksu, savukārt studējošā kredīta apmēru - izvērtējot uzturēšanās izmaksas attiecīgajā valstī. Šāda kārtība kopumā vienkāršos un paātrinās kredītu piešķiršanu studijām ārvalstīs, vērtē grozījumu autori.