Filmā bija šajās jubilejas dienās izteikto, apspriesto un atmiņā restaurēto emociju un vēstures faktu kopsavilkums. Tiesības pēc valsts pasūtījuma veidot LTF 25. gadadienai veltītu filmu A. Saulītis ieguva četru pretendentu konkurencē. Līdzīgi mākslinieks Jānis Mitrēvics un Dd Studio četru projektu sacensībā saņēma piedāvājumu veidot Latvijas Tautas frontes muzeja jauno ekspozīciju, kuru viens no pirmajiem apmeklēja premjers Valdis Dombrovskis. Valdība piešķīra vairāk nekā 400 000 latu LTF 25. gadadienas pasākumu rīkošanai. Aptuveni 280 000 latu atvēlēja LTF vēsturiskās ēkas Vecpilsētas ielā restaurācijai un jaunas ekspozīcijas izveidošanai. Tā varētu ieinteresēt arī jaunus cilvēkus, jo tā laika liecības - dokumenti, videomateriāli, audioieraksti un fotogrāfijas - tiek piedāvātas, izmantojot modernās tehnoloģijas. Goda vietā ir LTF pirmā priekšsēdētāja Daiņa Īvāna džemperis, no kura viņš tajā laikā tikpat kā nešķīrās. Atmodas laika līderi nestaigāja uzvalkos. Kad viņus ievēlēja Augstākajā padomē, daudziem bija grūtības sarūpēt sev uzvalku, tāpēc tos visiem šuva no līdzīga auduma toreizējās Baltijas modēs. D. Īvāns savu džemperi jau bija iedevis muzejam Aizkrauklē, bet tad uz kādu filmēšanos paņēmis atpakaļ, un tā jau vairākus gadus tas atkal stāvējis viņa lauku mājās.
Naudas devēji un LTF toreizējā vadība gan ar filmu, gan muzeja ekspozīciju ir apmierināti - arī ar šiem darbiem svētki varbūt ieies vēsturē. To izskaņa pie Brīvības pieminekļa bija sirsnīga, ar skaistu mūziku un runām, kurās dominēja secinājumi, ka brīvība katram ir devusi iespēju. To atzina arī sastaptais Kristīgās akadēmijas pasniedzējs Guntis Dišlers, kura dzīvi atmoda esot ļoti pārveidojusi, jo devusi iespēju tajā kaut ko mainīt, un «tā bija ļoti forša sajūta». G. Dišlers tikai bija dzirdējis, ka šajā vakarā pie pieminekļa kaut kas notiek, bet informāciju par svētku pasākumiem sameklēt internetā bijis ļoti grūti. Tāpēc arī esot atnācis tik maz cilvēku. Viņu vidū bija liela daļa bijušo LTF līderu, Augstākās padomes deputāti, LTF dzīves organizatori.
Viens no nedaudzajiem Saeimas deputātiem, kas apmeklēja gandrīz visus pasākumus, bija bijušais Augstākās padomes deputāts, tagad Visu Latvijai!-TB/LNNK frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis, kurš nācis tāpēc, ka te piedāvāta laba muzikālā programma. Dievkalpojumā bijusi ļoti spēcīga arhibīskapa J. Vanaga runa, bet uz baznīcu viņš ejot katru nedēļas nogali. Tas, ka uz LTF gadadienas pasākumu atnācis tik maz cilvēku, pēc E. Cilinska domām, liecina gan par patriotiskās audzināšanas nepilnībām, gan reklāmas trūkumu. Tas pat nemaksātu daudz, ja atceroties, kā Nacionālā apvienība sociālajos tīklos piesaistīja simtiem jauniešu, kad tuvojās 11. novembra pasākumi un valsts dibināšanas svētki 18. novembrī. Politiķim ir iespaids, ka šoreiz modernie mediji nav izmantoti.
Bijušā Augstākās padomes un arī Saeimas deputāta Jāņa Lagzdiņa, kurš parlamentā nostrādājis 20 gadu, arī nebija svētku dalībnieku vidū. «Es nejūtos atstumts. Man tagad ir ļoti laba sajūta, un man vairs negribas būt atpakaļ. Esmu pielicis punktu kā barjeru un kā bijušais vairs negribu būt kopā ar esošajiem, kuriem, protams, novēlu spēku,» teica J. Lagzdiņš, sazvanīts Liepājā. A. Saulīša filma izskanēja ar Imanta Kalniņa un Olafa Gūtmaņa dziesmu Pie pleca plecs kā ierindnieki, kas veltīta Tautas frontei. I. Kalniņu Diena sazvanīja laikā, kad Saeimas namā notika LTF gadadienai veltītā konference, kurai bijušais politiķis un komponists sekoja līdzi Latvijas Televīzijā. Tā ir arī iespēja katram pēc savām izjūtām izdzīvot atmodas laiku tā, kā katrs to vēlas.
Arhibīskaps J. Vanags dievkalpojumā teica, ka reti kurš vairs atceras, uz kuru veikalu gāja un ko vilka mugurā pirms 25 gadiem, taču tolaik piedzīvoto neaizmirst. «Tas bija Dieva dots laiks un izdevība,» teica J. Vanags, kurš aicināja lūgt, lai Dievs ir žēlīgs un pasargā no ļaunākā scenārija - lai vēl pēc 25 gadiem nav jāsaka: «Mums bija sava valsts un iespēja, bet žēl, ka to palaidām garām.» Viņaprāt, Tautas fronte deva iespēju - pēdējo iespēju latviešu tautai. «Ja tauta ir aizbraukusi plašajā pasaulē, Tautas fronti vairs nevar nodibināt,» sacīja arhibīskaps.