Jūtot interesi atspoguļot pārvadātāju viedokli, faktiski visu to firmu pārstāvji, kuras agrāk uz līguma pamata veica regulāros pārvadājumus Rīgā, bija atraduši iespēju apsēsties pie viena galda, arī tādu uzņēmumu vadītāji, kas savstarpēji ir strīdējušies vai pat tiesājušies. Sarunā ar Dienu piedalījās divpadsmit cilvēku, tiesa, dažādā runīguma pakāpē. A/s Rīgas taksometru parks padomes priekšsēdētājs Leopolds Muižnieks atgādināja, ka iepriekšējie pārvadātāji katrs savā pilsētas daļā uzvarēja konkursā 2003. gadā, savukārt 2011. gada beigās «atsevišķi darboņi» (vārdus gan nenosaucot) no Rīgas domes Satiksmes departamenta esot piedāvājuši pārvadātājiem pašiem izstrādāt jauna nolikuma projektu. Tomēr vēlāk ir parādījies cits nolikums, kura prasības pārvadātāji faktiski nevarēja izpildīt. Triju firmu SIA Centība N, SIA DMK un SIA Bland kopējais pieteikums konkursā tika noraidīts, un par to vēl priekšā tiesvedība, kurā sēde paredzēta 2014. gada 25. februārī. Konkursa nolikumā bijis iekļauts punkts par obligātu e-talona izmantošanu, taču, kā stāsta SIA VAS-SV valdes priekšsēdētāja Jekaterina Semjonova, vienas e-talona nolasīšanas iekārtas izmaksas bijušas Ls 3564 ar PVN, bet piedāvātajā līgumā nav bijis pateikts, cik procentu no ieņēmumiem SIA Rīgas karte gribēs sev.
Pārvadātāji joprojām uzskata, ka iepirkuma konkursa nolikums ir rakstīts vienam konkrētam uzņēmumam - RMS, kas arī uzvarēja, taču tagad nespēj tikt galā ar plānoto pārvadājumu apjomu. Raksturojot neregulāro pārvadātāju darbību, RMS vadītājs Vitālijs Komars iepriekš minēja apzinātu kaitniecību, piemēram, braukšanu tieši pa priekšu RMS autobusiem, «nosmeļot» pasažierus. Viņa konkurenti to noraida, uzsverot, ka RMS nav spējīgs nodrošināt reisus vajadzīgajā daudzumā. «Kamēr uz Ziepniekkalnu brauca SIA Centība N, bija 13 mašīnu, bet RMS atstāja četras. Tas ir septiņu kilometru maršruts, kurā pašlaik brauc četras RMS mašīnas un sešas Eko Bus mašīnas. Kurš kuram brauc pa priekšu?» jautā SIA Centība N valdes priekšsēdētāja Jeļena Cvetanoviča. L. Muižnieks uzsver - ja atbilstoši līgumam par visu reisu pārņemšanu 4. septembrī Rīgā paliktu kursēt tikai RMS transports, iestātos haoss, jo vajadzīgie 200 mikroautobusi netiktu nodrošināti. To gan Dienai iepriekš nenoliedza pats V. Komars, attaisnojoties ar neregulāro pārvadātāju dēļ neiegūto peļņu. SIA Eko Bus jurists Māris Putāns pat uzskata - konstatējot, ka septembra sākumā RMS nav nodrošinājusi konkursā minēto reisu skaitu, pret uzņēmumu var celt prasību par konkursa nolikuma neievērošanu. Patlaban paralēli pastāv divas savstarpēji izslēdzošas versijas, kas ir neregulārie pārvadātāji, - kaitnieki vai situācijas glābēji. J. Semjonova Dienai rāda vairāku uzņēmumu pārstāvju parakstītu vēstuli, kurā lūgts SIA DMK nodrošināt papildu reisus 267. maršrutā, pamatojot to ar nepietiekamu RMS reisu skaitu. Te gan ir nianse - tā kā neregulārie reisi tiek veikti pēc konkrētu uzņēmumu un organizāciju līgumiem, tajos oficiāli ir aizliegts braukt ar šiem uzņēmumiem nesaistītām personām. Tomēr pieredze rāda, ka apturēt mikroautobusu un iekāpt tajā var jebkurš. Tā esot pasažieru atbildība, apgalvo pārvadātāji. Viņi noliedz, ka neregulāro reisu šoferi draud RMS mikroautobusu vadītājiem. «Ja kāds ir draudējis, jābūt iesniegumam policijā,» uzsver SIA Kort valdes loceklis Igors Krasovskis. Konkurenti apšauba, vai RMS maksā šoferiem solīto 500 latu algu. Eko Bus šoferis Raitis Baumanis stāsta, ka darba pārrunās RMS viņam solīts Ls 1,90 stundā, tātad apmēram Ls 240 par slodzi.
Jautājot pēc risinājuma, visbiežāk tiek minētas izmaiņas Autopārvadājumu likumā, tomēr pagaidām rodas iespaids, ka pārvadātājiem nav viena viedokļa, kādām tām jābūt.