Valsts prezidenta ierosinājums apsvērt iespēju samazināt Saeimas deputātu skaitu ir sasteigts vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, ir diezgan riskanti tik tieši saistīt tautas skaitīšanas rezultātus, respektīvi, izmaiņas iedzīvotāju skaitā, ar valsts kā struktūras «izmēriem» - ja, iedzīvotāju skaitam (vai vēl greznāk - blīvumam) samazinoties, tiek samazināts deputātu skaits parlamentā, tad būtu tikai loģiski šādu metodi attiecināt arī uz pašvaldību deputātiem un darbiniekiem, skolotājiem, mediķiem, ceļu tīkla blīvumu utt. Otrkārt, esam jau pārliecinājušies, ka izmaiņas kvantitātē nenozīmē pozitīvas izmaiņas kvalitātē. Krīzes iespaidā tika samazināta valsts pārvalde, daudzos gadījumos pamatoti, bet tās darba jēdzīguma uzlabojums kaut kā grūti samanāms. Pieredze arī liecina, ka muļķības vai cūcības var sastrādāt pat pavisam šaurs ļaužu loks, ja vien spēles noteikumi viņiem dod tam vaļu.
Neapšaubāmi pārvaldes darbs, saprotamība cilvēkiem ir uzlabojama. Varbūt vērts sākt ar it kā nelielām izmaiņām. Piemēram, ja Saeimas plenārsēdēm sabiedrība var vai nu sekot radio tiešajā translācijā, vai lasot to stenogrammas, tad darbs komisijās - lai gan tur tieši ir mazāk retorikas un ir vairāk konstruktīvu diskusiju (jo iesaistās arī konkrētās nozares pārstāvji) - faktiski paliek «aiz kadra». Tas pats, starp citu, attiecas uz komisijām un ekspertu grupām, kas darbojas paša Valsts prezidenta paspārnē.