46% aptaujāto mazotnē dziedājuši korī, ansamblī vai gājuši mūzikas skolā. Tālu neatpaliek arī dejošana deju kolektīvā un sportošana - uz katru no šīm aktivitātēm norādījuši 42%. Dziedāšana un dejošana aktuālāka bijusi latviešiem un sievietēm. Vīrieši biežāk sportojuši un darbojušies kādā tehniskās jaunrades pulciņā.
Citām nodarbēm bērnībā pievērsies būtiski mazāks aptaujāto skaits. 24% gājuši mākslas pulciņā vai mākslas skolā, 19% apmeklējuši kādu no dažādajiem rokdarbu pulciņiem, 18% izpaudušies teātra pulciņā. Ārpus Top 5 palicis svešvalodu pulciņš (13%), tehniskās jaunrades pulciņš (11%), foto vai video pulciņš (10%), datorpulciņš (8%). Tāpat daži aptaujas dalībnieki atminas, ka bērnībā darbojušies skautos vai gaidās, apmeklējuši matemātikas, ģeogrāfijas, filatēlistu, folkloras, kā arī floristikas, frizieru vai dabas draugu pulciņu, svētdienas skolu, dejojuši sarīkojumu dejas, spēlējuši šahu, leļļu teātri, gājuši dīdžeju un estētikas skolās, veidojuši skolas avīzi, darbojušies debašu klubā.
Interesanti, ka pulciņu apmeklēšanas tradīcijas lielos vilcienos nav mainījušās - pašreizējie skolas vecuma jaunieši (15-19 gadu) atzīst, ka visbiežāk dzied un dejo, trešā populārākā ārpusskolas nodarbe viņiem gan ir mākslas pulciņi, sports - tikai pēc tam. Šī vecuma grupa arī biežāk (34%) nekā respondenti vidēji (13%) norāda, ka papildus apgūst svešvalodas.