«Nodokļu mazināšanas drāma ir novērsta,» tā pirmdien sociālajā vietnē twitter.com jau koalīcijas ārkārtas sēdes laikā ierakstīja finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība). Viņš pēc tam žurnālistiem sacīja, ka tādu spriedzi atceroties tikai laikā, kad Starptautiskais Valūtas fonds ir aicinājis samazināt finansējumu. Paziņojumā medijiem ministrs vēlāk norāda, ka «vairākumā Eiropas Savienības valstu nodokļu slogs tiek palielināts, kamēr Latvija ir teju vienīgā valsts, kas atbildīgi strādā pie nodokļu samazināšanas».
Finanšu ministrijas sagatavotais jaunākais variants, pēc ministra domām, ir izsvērts. Tas atšķiras no iepriekšējā piedāvājuma, par ko koalīcija nespēja vienoties. Ministrija piedāvā nākamgad saglabāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 24%, bet 2016. gadā to samazināt līdz 22%. Ja iepriekš bija rosināts samazināt darba ņēmēju sociālās apdrošināšanas iemaksas no 11% uz 10%, tagad partneri vienojušies noteikt par 0,5% mazākas kā darba ņēmēju, tā darba devēju sociālās apdrošināšanas iemaksas. Iecerēts paaugstināt arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par apgādājamajām personām no 80 uz 116 latiem (165 eiro), kā arī paaugstināt neapliekamo minimumu no 45 latiem uz 53 latiem jeb 75 eiro. Pie sākotnējā nodoma noteikt diferencētu neapliekamo minimumu, kas tika apspriests iepriekš, nolemts atgriezties pēc gada.
Reformu partijas frakcijas vadītāja vietniece Zanda Kalniņa-Lukaševica Dienai izteica gandarījumu par šādu iznākumu, uzskatot, ka tieši pēc Reformu partijas ierosinājuma Finanšu ministrija veica konsultācijas ar sociālajiem partneriem un koriģēja savus sākotnējos priekšlikumus. Visu Latvijai! - TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš diskusiju par darbaspēka nodokļu samazināšanu arī vērtēja kā produktīvu, pret to konceptuālu iebildumu neesot. Nacionālā apvienība tikai vēlētos likt uzsvaru uz nodokļa atvieglojumiem par apgādājamajām nepilngadīgajām personām.
Z. Kalniņa-Lukaševica bija apmierināta, ka koalīcija konceptuāli nav iebildusi arī pret ostu nodokļa noteikšanu. RP drīzumā iesniegs likumprojektu, kas paredzētu no ostu ieņēmumiem 20% iemaksāt valsts budžetā, kas, pēc partijas aplēsēm, varētu būt nedaudz vairāk nekā 10 miljonu latu. Vienlaikus RP ierosina valsts budžeta likumā paredzēt, ka ieņēmumi no šīs iemaksas tiek lietoti autoceļu uzturēšanai. Koalīcijā ir apspriestas vairākas ieceres, kā varētu palielināt budžeta ieņēmumus. G. Bērziņš teica, ka viņam nav konceptuālu iebildumu pret ostu nodokli, bet vērtēt to varēs, kad projekts būs iesniegts. Taču Nacionālā apvienība nevarēs atbalstīt ierosinājumu paaugstināt nodevu par uzturēšanās atļauju reģistrēšanu, jo tā principā iebilst pret šādu atļauju izsniegšanu un gatavos priekšlikumu no tām atteikties.
Aģentūra LETA, atsaucoties uz premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība), informē, ka koalīcija atbalstījusi vairākus priekšlikumus budžeta ieņēmumu daļā, kas papildus pieejamo finanšu apjomu varētu palielināt par 20 miljoniem latu, un tas varētu sasniegt 80 miljonu. Var paredzēt, ka viegla koalīcijā nebūs arī diskusija par budžeta izdevumu daļu, jo ministriju pieprasījumi ievērojami pārsniedz pieejamā finansējuma apjomu. Reformu partija arī šeit sola būt nepiekāpīga. Z. Kalniņa-Lukaševica sacīja, ka partiju nepatīkami pārsteidzis tas, ka Vienotības pārstāvji valdībā nav gatavi piekrist skolotāju algu paaugstināšanai, kā arī sociālajām garantijām iekšlietu sistēmas darbiniekiem.