Viņš koncentrējās uz nepieciešamību samazināt pieaugošo sociālekonomisko nevienlīdzību amerikāņu sabiedrībā un paziņoja, ka mērķa īstenošanai ir gatavs izmantot jebkuru iespēju, lai apietu sašķelto Kongresu un pieņemtu lēmumus, kas dos labumu miljoniem amerikāņu.
Pasludina neatkarību
Iepriekšējais gads B. Obamam bija smags. Kongress, kura augšpalātā - Senātā - vairākums ir prezidenta pārstāvētajai Demokrātu partijai, bet apakšpalātā - Pārstāvju palātā - vairāk balsu ir Republikāņu partijai, nespēja vienoties par daudziem jautājumiem, piemērām, laikus nepieņēma valsts budžetu, tā dēļ vairākas nedēļas nestrādāja virkne valsts iestāžu, un ilgi kavējās ar valsts parādu griestu paaugstināšanu, lai novērstu ASV maksātnespēju.
Republikāņu un demokrātu ķildu dēļ B. Obamam izdevās realizēt pavisam nelielu daļu no ambiciozajiem plāniem, kurus viņš nosauca pērnā gada uzrunā par stāvokli valstī. Kongress tā arī nepieņēma prezidenta iecerētos ierobežojumus lielkalibra ieroču iegādei, neapstiprināja viņa izloloto imigrācijas politikas reformu un «noraka» arī citas Baltā nama iniciatīvas.
Situācija acīmredzot neapmierina B. Obamu, tādēļ šī gada uzrunā, ko prezidents tradicionāli saka Kongresa mājvietā Kapitolijā, viņš pasludināja savu neatkarību no Kongresa. «Es ļoti vēlos sadarboties ar jums visiem,» B. Obama sacīja klātesošajiem politiķiem no abām partijām. «Bet valsts nestāv uz vietas, arī es ne. Tāpēc izmantošu ik vienu iespēju pieņemt lēmumus bez likumdevējvaras iesaistīšanas, lai dotu plašākas iespējas pēc iespējas vairāk amerikāņu ģimenēm.»
Mazinās nevienlīdzību
Viņš paziņoja, ka šim ir jābūt rīcības un sasniegumu gadam, kurā jāpanāk, ka samazinās nevienlīdzība starp bagātākajiem un nabadzīgākajiem amerikāņiem. «Smagā patiesība ir tāda, ka pat ekonomiskās atkopšanās laikā pārāk daudzi amerikāņi strādā vairāk nekā jebkad, lai vienkārši izdzīvotu. Pārāk daudziem vispār nav darba. Mūsu pienākums ir to mainīt,» B. Obamu citē The New York Times.
Lai to izdarītu, viņš tuvākajā laikā izdošot rīkojumu, ar kuru federālās valdības līgumstrādniekiem tiks palielināts minimālais atalgojums stundā no pašreizējiem 7,25 dolāriem (5,32 eiro) uz 10,10 dolāriem (7,41 eiro). Tomēr no prezidenta rīkojuma labumu iegūs tikai daži simti tūkstošu amerikāņu, bet gadījumā, ja to apstiprinātu Kongress, ieguvēji būtu aptuveni 17 miljonu.
Prezidents arī solīja atvieglot amerikāņu ar zemiem ienākumiem iespējas veidot uzkrājumus pensijai, veidot programmas ilgstošu bezdarbnieku pārkvalifikācijai un atgriešanai darba tirgū un panākt, ka ASV nodrošina pēc iespējas vairāk ārpakalpojumu, kurus amerikāņu uzņēmumi iepērk no ārvalstīm.
Vairākumam runa patika
Analītiķi uzskata, ka B. Obamas runas fokusēšanās uz nevienlīdzību un nodarbinātību ož pēc populisma, jo prezidents cenšas glābt popularitāti.
Jaunākās aptaujas pirms runas vēstīja, ka tikai 43% amerikāņu atzinīgi novērtē viņa darbu, bet 51% ir neapmierināti. Telekompānijas NBC un laikraksta The Wall Street Journal pasūtītajā aptaujā arī noskaidrojies, ka 44% amerikāņu ir negatīvs viedoklis par Baltā nama saimnieku, bet 42% ir labās domās par viņu.
Tūlīt pēc uzrunas par stāvokli valstī veiktās socioloģiskās aptaujas apliecināja, ka pārliecinošam vairākumam ir patikusi B. Obamas uzstāšanās. 76% amerikāņu runu novērtējuši «pozitīvi» vai «ļoti pozitīvi», kas gan ir mazliet mazāk nekā pērn, kad tā domāja 77% respondentu, ziņo CNN.
41 gadu vecais Kolorādo štata iedzīvotājs Skots Valenti, kurš mēnešiem ir bez darba, ziņu aģentūrai AP sacīja, ka viņam ir patikusi prezidenta runa, tomēr viņš pēc tās nav mazāk noraizējies par savu nākotni kā pirms tās.