Talkotāju skaits ar katru gadu aug, un visiem ir ko tīrīt, bet es vienmēr nobrīnos - kas gan ir tie cilvēki, kuri savu miskasti brauc izbērt mežā? Nudien, par laimi, manā paziņu lokā tādu nav! Bet, par atkritumiem runājot, ko mēs tajos izmetam? Lielu daļu droši vien veido pārtikas iepakojums, pārpalikumi un atgriezumi, un produkti, kam beidzies derīguma termiņš. Pasaules pārtikas atkritumu apjomi ir iespaidīgi, tiek lēsts, ka trešā daļa no saražotās pārtikas nonāk atkritumos. Vidēju un augstu ienākumu valstīs pārtikas atkritumi galvenokārt rodas pārtikas ķēdes beigu posmā, tāpēc patērētāju lietošanas paradumiem ir liela nozīme.
Vides organizācija homo ecos: novembrī uzsāks sociālo kampaņu Latvija - zaļākā valsts pasaulē?, lai pievērstu plašākas sabiedrības uzmanību iespējām samazināt atkritumos nonākošo pārtikas apjomu. Pārtikas atkritumiem ir būtiska negatīva ietekme uz vidi - tiek nevajadzīgi izlietotas ķīmiskās vielas pārtikas ražošanā, lieki izlietoti vērtīgie dabas resursi, kas nepieciešami produktu ražošanai, vairāk izmantota degviela pārtikas pārvadāšanā, pūstošā pārtika rada metānu, kas paātrina klimata pārmaiņas, un pārtika tiek apglabāta atkritumos, palielinot kopējo atkritumu apjomu.
Lai apzinātu problēmas aktualitāti Latvijā, homo ecos: sadarbībā ar portālu Draugiem.lv veikusi internetā bāzētu aptauju, kurā tika uzrunāti 1149 cilvēki vecuma grupā no 25 līdz 65 gadiem no visas Latvijas. Izlase tika veikta proporcionāli portāla nedēļas lietotāju auditorijai šajā vecuma grupā, un tās rezultāti uzskatāmi par reprezentatīviem datiem Latvijas mērogā. Aptauja rāda: 53% cilvēku izmet pārtiku vismaz reizi mēnesī, savukārt 30,6% izmet pārtiku vismaz reizi nedēļā. Cilvēki, kas visbiežāk izmet pārtiku, atzīst, ka 77,6% gadījumu viņi izmet maltītes pārpalikumus.
Lai pārliecinātos, vai pārdomāti iepērkoties, prasmīgi plānojot maltītes, galvenokārt apzinoties pārtiku kā vērtību, iespējams samazināt pārtikas atkritumus, homo ecos: iecerējuši vienu mēnesi ilgu sociālu eksperimentu. Dalībnieku vidū būs rakstniece Dace Rukšāne, žurnālists Ansis Bogustovs, vides aktīviste Anitra Tooma un ēdienu blogere Ilze Lipska.
Plašāka informācija par eksperimentu, sabiedrības aptaujas datiem un citām kampaņas aktivitātēm būs atrodama biedrības interneta mājaslapā.