Ukrainas opozīcijas protesti aizsākās jau pērn rudenī, vardarbīgās sadursmes - ap 19. janvāri. Kā tas ietekmējis biznesa vidi?
Ir jūtamas valūtas svārstības - grivna nokritusies par 8-10%, manam biznesam tas nāk par sliktu. Ja prece maksā, piemēram, 10 grivnu - iepriekš par 10 grivnām varēju nopirkt vienu eiro, tagad par 10 grivnām varu nopirkt 80-90 eiro centu. Ukrainā kopumā ir 35 a/s Dzintars veikali, nemieri skāruši vienu veikalu, kas tagad nestrādā, jo pie tā uzbūvētas barikādes un pa galvenajām durvīm veikalā pircējiem vispār būtu grūti ienākt. Pārēji veikali, arī tas, kurš atrodas Kijevā, strādā ierastajā ritmā.
Izmantojot izdevību, gribu nomierināt cilvēkus, kuriem radi vai draugi dzīvo Kijevā, jo ārpus pilsētas centra nemierus neizjūt. Opozīcijas mērķis ir paralizēt valdības darbību un tādā veidā likt saprast, ka protestētāju prasības ir nopietnas, bet dzīve Kijevā norit, kā ierasts. Izglītības iestādes, biroji un tirdzniecības centri strādā, metro kursē. No rītiem braucu uz biroju un strādāju, neraugoties uz protestiem, kas notiek Ukrainas galvaspilsētas centrā. Arī citi Ukrainā strādājošie Latvijas uzņēmēji ir teikuši, ka nemieri nav iemesls pārtraukt darbu, vakarā sazvanoties pārspriežam situāciju, bet no rīta esam darbā. Medijos vērojamā krīze ir lielāka nekā īstenībā - noskatījos televīzijas pārraidi, kurā nemieri atainoti gigantiskos mērogos, bet man, atrodoties Kijevā netālu no barikādēm, skaidri redzams, ka situācija ir daudz mierīgāka. To Kijevas daļu, kas tiek rādīta daudzu valstu, arī Latvijas, medijos, es pat sauktu par atsevišķu republiku - Brīvību, jo ukraiņi tajā cīnās par savu brīvību.
Uztverat pašreizējo situāciju kā pārejošus politiskos nemierus vai uzskatāt, ka tieši patlaban Ukraina radikāli mainās?
Ukraiņu tautu esmu iepazinis un zinu, ka viņi ir mērķtiecīgi, neatlaidīgi cilvēki. Vēsturiski ukraiņu tauta ir daudz cietusi, iespējams, tāpēc, tikko kaut kas nepatīk, tā metas cīņā. Tagad ukraiņu vidū jūtamas bažas, ka brālim var būt jācīnās pret brāli - ja viens ir protestētāju vidū, otrs Berkut rindās, jo Berkut izpilda tādas pavēles, kādas saņem. Bet padoties neviens noteikti nepadosies. Viss turpināsies līdz vienas vai otras puses uzvarai. Nebūs mierizlīguma, kura rezultātā visi vienkārši aizies mājās. Ja tāds mierizlīgums tiks panākts, tas būs brīnums, kādam es, godīgi sakot, neticu. Šobrīd šķiet, ka valdība tā kā pagājusi dažus soļus tautai pretī un tauta panāks savu.
Patlaban Ukrainas sabiedrībā nav baiļu, ka sadursmes var pārņemt Kijevu un pat visu Ukrainu?
Kad protesti sākās, pirmajās dienās visi notiekošo uztvēra kā īslaicīgus protestus. Tikai tad, kad sākās vardarbīgas sadursmes, sabiedrībā parādījās satraukums. Biju aizbraucis komandējumā uz Ļvovu, kur arī bija nemierīga gaisotne. Kad braucu no Ļvovas uz Kijevu, klausījos ziņas, un tobrīd gan radās doma: «Ārprāts, kas notiek?» Bet, kad nokļuvu Kijevā, izrādījās, kopumā situācija pilsētā ir daudz mierīgāka, nekā šķita pēc dzirdētās informācijas. Kijevā braucu garām Maidanam, redzēju, ka arī tur viss ir samērā mierīgi.
Jāpiebilst, ka opozīcijas protesti notiek ļoti organizēti - ir medpunkti, ir armijas teltis, pašā centrā kurina ugunskurus, kuriem paredzētās riepas organizēti tiek aizvestas uz protestētāju pārņemto teritoriju. Dzīvoju 20 minūšu gājiena attālumā no Maidana, ja dedzina riepas, dūmus redzu pa virtuves logu. Esmu bijis arī pašā notikumu epicentrā, apciemoju slēgto veikalu, apskatījos, vai veikals drošībā. Atmosfēra bija mierīga, cilvēki smaidīgi, ieraugot automašīnu ar Eiropas numuru, visi labvēlīgi sveicināja.
Logus veikalam neviens nedauza?
Logus nedauza ne vienā, ne otrā pusē esošie. Blakus Dzintara kosmētikas veikalam ir dārglietu veikals, un arī ar šo veikalu viss ir kārtībā. Veikals barikāžu dēļ ir slēgts, bet logi un vitrīnas nav izdauzītas, zelts nav aiznests.
Vai kāds, piemēram, Ukrainas valdība, ir paudis gatavību uzņēmējiem kompensēt slēgto veikalu dēļ negūtos ienākumus?
Pirms šī jautājuma pat nebiju aizdomājies par iespējamo kompensāciju. Doma nav slikta. Es gan pieņemu, ka Ukrainas biznesa vidē neesmu tik nopietns spēlētājs, lai man kaut ko kompensētu. Turklāt, zinot Ukrainas uzņēmējdarbības vidi, jāsaka, ja es vērsīšos valsts iestādēs un teikšu: «Esmu tāda un tāda Latvijas uzņēmuma pārstāvis, lūdzu, kompensējiet man nemieru dēļ negūtos ienākumus,» mani uzklausīs, bet ar to arī viss beigsies.
Kas notiek ar darbinieku atalgojumu tagad, kad veikals ir slēgts?
Tā kā slēgtais veikals nav vienīgais Kijevā, cenšos darbiniekiem veidot darba grafiku. Profesionālos veikala darbiniekus pazaudēt noteikti negribu.
Ukraiņu uzņēmēji nemieros piedalās?
Zinu uzņēmējus, kuri gājuši palīgā celt barikādes. Ir bijis tā, ka sazvanos ar ukraiņu sadarbības partneri, jautāju, kad viņš pasūtīs preci, un saņemu atbildi, ka sadarbības partneris piedalās protestos, tāpēc preču pasūtīšana šobrīd nav aktuāla. Tomēr īpaši labi pamanāmi protestētāju vidū ir jaunieši, kuru sejās manāms lepnums un pārliecība: «Es piedalos vēstures veidošanā!»
Mērķis redzēt Ukrainu kā ES dalībvalsti uzņēmēju vidū ir spēcīgi jūtams?
Sabiedrībā valdošā noskaņa ir ļoti eiropeiska, ukraiņi ļoti grib, lai viņu valsts iestātos ES. Ukraiņi jūtas ierobežoti arī tāpēc, ka viņiem ir sarežģīti noformēt vīzu ceļošanai uz ES. Bieži man biznesa partneri ir teikuši: «Lūk, jūs no Latvijas varat vienkārši atbraukt uz Ukrainu, bet mums aizbraukt no Ukrainas uz Latviju ir daudz sarežģītāk.» Ir gadījies, ka ukraiņi, uzzinot, ka esmu no Baltijas, uzreiz jautā: «Palīdzēsi ar vīzu?» Baltija Ukrainā daudziem šķiet tikpat pievilcīgs ceļa mērķis kā Latvijas iedzīvotājiem, piemēram, Parīze. Cits jautājums - vai Ukraina jau tagad ir politiski un mentāli gatava dalībai ES.
ES popularizēšana Ukrainā pirms pērnā gada nogalē notikušā Viļņas samita gan bija izteikta.
Jā, taisnība, es arī savulaik piedalījos tā dēvētajās Eiropas dienās. Tad šķita, ka Ukraina dosies ES virzienā, vismaz vīzu režīms tiks vienkāršots. Bet, tiklīdz Ukraina spēra soli uz ES pusi, tā Krievija pauda savu viedokli. Jāsecina, ka Ukrainas valdībai Krievijas argumenti šķita spēcīgāki nekā vēlme tieši tagad virzīties uz dalību ES.
Turklāt, tā kā man darba jautājumos jābraukā pa visu Ukrainu, varu ar visdziļāko pārliecību teikt - ir spēcīgi jūtams, ka Ukraina sastāv gluži vai no divām daļām: tajā daļā, kas uz Doņeckas pusi, jūtamāka ir krieviskā ietekme, savukārt uz Ļvovas pusi - eiropeiskā ietekme. Arī valodu jautājumā. Piemēram, Ļvovā vide ir izteikti ukrainiska, mazāk dzird krievu valodu, savukārt Harkovā visur skan krievu valoda, ukraiņu valoda - gandrīz nemaz.
Jūsuprāt, opozīcija Ukrainā ir tik spēcīga, ka varētu mērķtiecīgi īstenot Ukrainas virzību uz ES?
Izskatās, ka spēcīgu politiķu opozīcijā tomēr nav. Tieši spēcīgu līderu neesamība ir viens no iemesliem, kāpēc protestu periods Ukrainā tā ieildzis. Ja atceramies Ukrainas Oranžo revolūciju, varas maiņa noritēja ļoti strauji - sanāca demonstrācija un paziņoja: «Mums ir konkrēti cilvēki, ko mēs liekam pie varas pašreizējo vietā.» Šoreiz tā nav.
Veikalos dominē Ukrainas un Krievijas preces, vai redzama arī ES ražotā produkcija?
Dažādās Eiropas valstīs ražoto preču Ukrainas veikalos ir pat vairāk nekā Latvijas veikalos. Ja kāds domā, ka ukraiņiem pietrūkst Eiropas preču, tā nav taisnība. Ukrainā ir aptuveni 40 miljonu iedzīvotāju, un kurš gan netieksies uz tik plašu tirgu? Saprotams, arī ES jau gadiem cenšas ienākt šajā tirgū un ar savām precēm Ukrainas tirgū ir veiksmīgi nostiprinājusies.