Pētījuma rezultāti apstiprina, ka Latvijas sabiedrība joprojām ir polarizēta etniskajos un pilsonības jautājumos, kā arī jautājumos, kas skar attiecības starp valsti un sabiedrību. Tomēr viens no galvenajiem pētījuma secinājumiem ir, ka atšķirības politiskajos uzskatos nerada pamatu plašām sociālās destabilizācijas kustībām, to nosaka Latvijas sabiedrībai raksturīgā politiskā pasivitāte, kā arī Ukrainas konflikta negatīvais piemērs.
Vienādi saredz draudus
Aptuveni puse Latvijas krievvalodīgo un nepilsoņu neatbalsta Krievijas vēstījumus, līdz ar to viņi nav uzskatāmi par viendabīgām grupām, jo arī šo cilvēku vidū valda viedokļu dažādība. Tomēr ir atsevišķi jautājumi, uz kuriem sniegtās atbildes liek domāt par līdzšinējo integrācijas politiku valstī. Piemēram, 56,5% respondentu, kas ģimenē runā krievu valodā, un 13,9% cilvēku, kuri ģimenē sazinās latviski, piekrīt apgalvojumam, ka Latvijā tiek diskriminēti cilvēki, kuri nezina latviešu valodu. Daugavpilī tā domā pat 63,2% iedzīvotāju, kas ir krietni vairāk nekā Rēzeknē un pārējā Latgalē. 17% latviešu un 55,1% krievu valodā runājošo visā Latvijā piekrīt apgalvojumam, ka Latvijā atdzimst fašisms.
Taču ir jautājumi, kuros latviski un krieviski runājošie ir teju vienprātīgi - par galvenajiem draudiem Latvijas sabiedrībai nosauktas zemas algas un sociālās garantijas, zema dzimstība, veselības aprūpes sistēma un korupcija. Aptaujā, kas tika veikta Latgalē 2016. gadā, papildus tika iekļauts arī jautājums par bēgļu pieplūdumu Eiropas Savienībā kā vienu no nozīmīgākajiem draudiem Latvijas sabiedrībai. 82% Latgales respondentu atzina, ka tas ir drauds, un arī šajā aspektā varēja secināt, ka respondentiem ar latviešu un krievu valodu ģimenē viedokļi sakrīt.
Interesants ir vēl kāds secinājums par cilvēku noskaņojumu Latgalē. No vienas puses, tajā ir samērā liels atbalsts Krievijas vēstījumiem par Latviju. Tomēr atklājies, ka tie respondenti, kuri ikdienā lieto latgaliešu valodu, ir ar visaugstāko patriotisma līmeni un atbalsta Latvijas ģeopolitisko orientāciju uz Rietumiem. 78% latgaliski runājošo norādījuši, ka atbalstītu Latviju, ja Krievija sāktu kādas aktivitātes pret mūsu valsti.
Aptaujā tika iekļauts arī jautājums par dzīves kvalitātes salīdzinājumu Latvijā un Krievijā. Te atklājies, ka daudzi krievvalodīgie uzskata, ka dzīve Krievijā ir komfortablāka vairākās jomās. Viņu vērtējumā Krievijā ir labāki apstākļi darba atrašanai (35%), dzīvei vecumdienās (29%), labas izglītības iegūšanai (28%), sociālo garantiju saņemšanai (28%), drošībai par nākotni (28%) un veselības aprūpes saņemšanai (27%). Taču Krievijā bijusi samērā neliela daļa respondentu, tas nozīmē, ka priekšstatus radījuši Krievijas plašsaziņas līdzekļi.
Kur izmantos datus
Zinātnieku interese, veicot pētījumu, bijusi konstatēt vājās vietas, vērtējot situāciju pēc hibrīdkara principiem, Dienai stāsta LNAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Ieva Bērziņa. Vērtējums sanācis plašāks nekā tikai aizsardzības aspektā, bet tā arī ir hibrīdkara īpatnība, viņa uzsver. Pirms materiāla publiskošanas (šobrīd kopsavilkums brīvi pieejams internetā) ar to iepazīstinātas amatpersonas, jo pētījums pamatā orientēts uz lēmumu pieņēmējiem, lai labāk varētu stiprināt valsts drošību.
Pētījumā daļa jautājumu saistīti ar sabiedrības saliedētību un uzrāda tās trūkumu, piemēram, piederības sajūtā Latvijai. Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (NA) norādīja, ka «šis pētījums ir ass atgādinājums, ka jāsakārto dažas pamatlietas, piemēram, Latvijas radio un televīzijas uztvere pierobežā». Tomēr, viņaprāt, daudzi secinājumi attiecas nevis uz integrāciju, bet drošības iestāžu kompetenci.