Krieviem ir tāds teiciens, ka jābūt vienkāršākam un ļaudis atbalstīs. Daudzi politiķi to mēģinājuši izmantot, bet nemākulīgi un pārspīlēti. Tas pats Putins noķer par sevi trīs reizes lielāku līdaku. Vai Šķēle ar savu leģendāro bikšu pletēšanu. Paskatiet trolejbusā, un to arī apliecina neatkarīgi socioloģiskie pētījumi. Vairāk nekā puse ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neatbalsta ikdienas bikšu gludināšanu. Šādas pamācības drīzāk kaitina. Nemaz nerunāsim par premjeru, kurš uz visiem jautājumiem atbildi sāk ar vārdiem - visādā ziņā rūpīgi jāvērtē. Vai atkal ministrs Kozlovskis, par kuru publiskajā telpā nemaz nevar saprast - viņš pastāv, vai tā ir ilūzija.
Politiķa vienkāršībai jābūt pilnīgi dabiskai.
Padomāsim, kas ir tās cilvēcīgās vājības, kuras būtu visiem skaidri saprotamas, bet publiskajā vidē, protams, skaļi noliedzamas.
Gribas, lai būtu drusku vairāk naudiņas. Puslīdz legāli. Ne jau nu kādus nenormālus miljonus, bet… nu kādu tūkstoti gribētos gan. Un vēl gribētos kādu sirdsāķīti grūtajā un vienmuļajā dzīvē. Lai ir vismaz ar ko parunāties. Un vēl - nu lai būtu kas tāds, ko tik es varu izdarīt. Cits neviens. Un iepūš man!
Saprotama un cilvēcīga ir arī vēlēšanās kaut ko mainīt. Tikai īsti nevar saprast - ko un kā.
Lūk, pareizais viedoklis - ka šādas cilvēcīgas izpausmes vislielākajā mērā piemīt vides un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam. Cilvēcības labad sauksim vienkārši par Edi.
Ka Edis tāds dabasbērns, bija skaidrs jau no paša sākuma. Nebaidījās iet lauzties ar advokātu un ofšoru nobruņoto Lembergu. Tas nekas, ka nesanāca. Gan jau uztrenēsies. Kurš nav gribējis vidusskolā nolauzt kādu vietējo balamuti?
Gribēja iet projām. Kurš gan nav gribējis iet projām?
Bet tuvāk pēdējiem notikumiem - ka Edim sirdsāķītis runāja jau sen. Dzeltenā prese skrēja klupdama un bildēja aizelsdamās. Portālu komentatori, būdami anonīmi, liekuļoti šausminājās un klaigāja par ētiku vai mētāja rupjības. Skauž vienkārši.
Sagadījās, ka sirdsāķītis dabūja darbu turpat Eda tiešā tuvumā. Neskatoties ne uz ko, strādāja čakli un neko papildus neprasīja. Tikai to, kas pienākas. Par labu darbu pienākas alga. Ak, nepareizi! Alga pienākas par parastu darbu. Par tādu sevišķi labu darbu pienākas naudas balva. Kurš var piešķirt naudas balvu? Edis var piešķirt naudas balvu. Bez kādiem tur «organizēsim darba grupu un vērtēsim no visām pusēm»
Nu un Edis arī izdara to, ko tikai viņš var izdarīt. Piešķir sirdsāķītim naudas balvu. Taisnības labad jāsaka - arī citiem censoņiem. Konsultants gluži fiziski dzird pateicīgus čukstus - ak, nevajadzēja tak! Tagad būs liela brēka! Bet Eda visticamākā atbilde - lai man iepūš. Vienīgi skaidrojumā zinātkārajiem nevajadzēja lietot smalko un nesaprotamo - tā, ziniet, ir sensitīva lieta. Vajadzēja bliezt iepriekš minēto vai arī izlīdzēties ar kaut ko no mūsu prezidenta arsenāla - sen neesi sists, vai kā tur bija. Bet visu jau uzreiz nevar gribēt.
Brēka tiešām saceļas. Bet tā kā mūsu karalistē visu laiku kaut kas notiek, tā ātri pieklust, pārvēršoties čīkstēšanā.