Kritiku par SEN ieviešanu Dienai pauduši vairāki atjaunojamās enerģijas nozarē strādājošie uzņēmēji. Savukārt energokompāniju pārstāvji norādījuši, ka šis nodoklis var kavēt siltuma tarifu samazināšanu. Uzņēmuma Valmieras siltums valdes priekšsēdētājs Pēteris Streļčs aģentūrai LETA pieļāvis, ka līdz ar SEN ieviešanu siltumenerģijas cena Valmierā varētu pieaugt par 6%, bet Rēzeknes enerģijas valdes loceklis Aldis Mežals prognozējis, ka jaunā nodokļa ieviešana var «noēst» plānoto 5-6%siltumenerģijas cenu samazinājumu.
Savukārt a/s Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis Dienai atzina, ka SEN ietekmē siltuma tarifs varētu kāpt par nepilnu procentu, bet sola, ka Rīgā siltuma cena tomēr nepieaugs, jo «šo kāpumu kompensēsim no uzņēmuma iekšējiem resursiem».
Valsts amatpersonas SEN ieviešanu pamato ar nepieciešamību mazināt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) straujā kāpuma ietekmi uz elektroenerģijas cenu, rezultātā izraisot cenas pieaugumu. «OIK pieaugums šogad tika prognozēts 14% apmērā,» Dienai norādīja ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) un uzsvēra, ka, viņaprāt, viens no iemesliem, kāpēc līdz ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām gaidāms elektrības cenu pieaugums, ir tieši pēdējos desmit gados pieņemtie lēmumi par atbalstu atjaunojamajai enerģijai un par atbalstu koģenerācijai.
Līdz ar SEN ieviešanu «enerģijas ražotāju, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto fosilos energoresursus, ienākumi no obligātā iepirkuma ietvaros pārdotās elektroenerģijas tiek aplikti ar nodokli 15% apmērā, savukārt to ražotāju, kas izmanto atjaunojamos energoresursus, ienākumi - ar nodokli 10% apmērā. Nodokļa likme - 5% - tiek piemērota apliekamajiem ienākumiem no obligātā iepirkuma ietvaros pārdotās elektroenerģijas, kas saražota augstas efektivitātes vai atjaunojamo energoresursu koģenerācijas stacijās», skaidro Valsts ieņēmumu dienests.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) aprēķiniem SEN valsts budžetam 2014. gadā nodrošinās 34,1 miljonu eiro, 2015. gadā - 36,8 miljonus, 2016. gadā - 39,7 miljonus, 2017. gadā - 39,7 miljonus eiro, vēsta LETA. Jāpiebilst, ka iepriekš izskanēja informācija - SEN šogad valsts budžetā varētu ienest pat 50 miljonu eiro.
Plānots, ka daļa no SEN nodrošinātā pienesuma budžetam tiks izmantota, lai trūcīgākajai sabiedrības daļai kompensētu elektroenerģijas cenu kāpumu pēc tirgus atvēršanas, «šim nolūkam paredzot četrus miljonus eiro šogad un piecus miljonus nākamajos gados», februārī atzina Vjačeslavs Dombrovskis un apstiprināja, ka pārējie miljoni nonāks pie Latvenergo, lai apturētu OIK kāpumu.
EM valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs gan nesen sacīja, ka ar līdzekļiem, kas iegūti no SEN, tiek segti tikai 80% no OIK pieauguma, vēsta LETA.