Premjera kandidātu vārdi katru dienu mainās. Ceturtdien kā ticamākie pretendenti uz amatu bija minēti - Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš, kuru varētu izraudzīties Valsts prezidents Andris Bērziņš, kā arī zemkopības ministre Laimdota Straujuma - viņu Vienotība jau bija uzrunājusi, bet saņēmusi noraidījumu. Priekšlikumu plānots izteikt vēlreiz. Vienotība nolēmusi nesteigties, bet Valsts prezidents Andris Bērziņš intervijā LNT raidījumā 900 sekundes pauda cerību pretendentu nosaukt vēl līdz Ziemassvētkiem. Savukārt prezidenta paša kandidāts ir cilvēks, kura vārds jau izskanējis. No Vienotības vidus prezidents vislabprātāk aicinātu Jāni Reiru, kurš gan ceturtdien žurnālistiem vēlreiz noraidīja iespēju kandidēt.
Katrs spēlē savu spēli
Pirms nedēļas Vienotības domes slēgtajā sēdē domnieki premjera kandidāta meklējumus uzticēja S. Āboltiņai un V. Dombrovskim. Vienotības priekšsēdētāja atrada cilvēku, kas «godam nesis Latvijas vārdu Japānā», ar ko domāts bijušais vēstnieks šajā zemē Pēteris Vaivars. Pret šo izvēli iebilda ne tikai Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA), bet arī daļa Vienotības frakcijas deputātu, kuri domes sēdē nebija piedalījušies un ignorēja tās doto mandātu S. Āboltiņai. Viņu tas sadusmoja. Pēc atgriešanās no komandējuma Vienotības priekšsēde bija sarūgtināta arī par valdības veidošanas gaitu, «jo katrs šajā cirkā spēlē savu spēli». Varēja noprast, ka runa ir kā par partneriem, tā prezidentu, kurš gatavojot savu kandidātu. Pēc nelielas tincināšanas S. Āboltiņa atzina, ka tas ir M. Riekstiņš.
Uz vaicāto, vai M. Riekstiņš piekristu piedāvājumam, viņš vispirms reaģēja ar pretjautājumu: «Kas jums tur Rīgā notiek?» M. Riekstiņš neteica «nē» šādai iespējai, bet Dienai norādīja uz partiju lomu premjera kandidāta izvēlē parlamentārā valstī. Valsts prezidents līdz 7. janvārim gaidīs partiju piedāvājumu, un līdz tam M. Riekstiņš neredz pamatu izteikties par šo tematu. «Ārpus partijām stāvoša cilvēka aicināšanu var skatīt tikai tad, ja partijas nespēj vienoties un ir bezizeja,» uzskata M. Riekstiņš.
M. Riekstiņš bija ārlietu ministrs Ivara Godmaņa (LPP/LC) un V. Dombrovska valdībā, no kuras Tautas partijas (TP) aizgāja. M. Riekstiņš vadījis arī premjera Aigara Kalvīša (TP) biroju. Kad 2007. gada pavasarī TP sarīkoja diskusiju par Valsts prezidenta kandidātiem, tā no sava vidus izvirzīja Arti Pabriku, M. Riekstiņu un Aigaru Štokenbergu. Sabiedrībā vislielāko atbalstu guva A. Pabriks, bet TP dibinātāja Andra Šķēles favorīts esot bijis M. Riekstiņš, kurš arī tika pasludināts par šīs sacensības uzvarētāju. (Toreiz par prezidentu negaidīti kļuva Valdis Zatlers.) Tā ir epizode, kuras dēļ daļai Vienotības būtu grūti atbalstīt iekļaušanos M. Riekstiņa valdībā, jo tā būtu nodevīga izturēšanās pret A. Pabriku, ņemot vērā šo pagātnes kontekstu, atzina kāds Vienotības deputāts. Tikmēr citi partijas biedri pieļauj, ka par M. Riekstiņa valdību var nobalsot arī Saskaņas centrs.
Pārāk augsta latiņa
«Valda Dombrovska uzlikto augsto latiņu ir grūti noturēt. Artis Pabriks bija ļoti tuvu tai, bet pārējie nosauktie pat ar izstieptu roku nevar to sasniegt,» uzskata NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viņš joprojām nav sadzirdējis argumentus, kāpēc aizsardzības ministrs A. Pabriks nebija piemērots. Kandidāta noraidīšana un prezidenta cīkstēšanās ar Vienotību, viņaprāt, var radīt jautājumus arī mūsu NATO partneriem. Vienotība bija noteikusi kritērijus premjera kandidātam, kuram jābūt sabiedrībā populāram cilvēkam ar valdības darba pieredzi. J. Reirs bija e-lietu ministrs A. Kalvīša valdībā, no kuras Jaunais laiks aizgāja.
ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis ir vienisprātis ar prezidentu, ka J. Reirs būtu labs kandidāts, «jo ir gudrs un enerģisks». Ir iespaids, ka ZZS negrib pieļaut tādu Vienotības premjeru, kas varētu apdraudēt ZZS no politiskās konkurences viedokļa, J. Reiram nav tādas harismas. ZZS vēlējās, lai Vienotības līderi to uzaicina uz sarunām, pastāsta par saviem kandidātiem un uzklausa partneru domas. Par P. Vaivaru zaļie zemnieki uzzinājuši no žurnālistiem.