Ideja par liftu Rīgas Doma draudzes pārstāvjiem radās, kad pēc viņu pasūtījuma pilnsabiedrība BKB un būvprojektu vadība izstrādāja baznīcas torņa nostiprināšanas projektu, kas paredzēja atslogot torņa koka konstrukcijas, izbūvējot metāla balstus, kas izskatītos kā telpiska struktūra jeb tornis tornī. «Kāpēc gan neizmantot tukšo vietu starp metāla sijām un neiekārt kastīti, kas ietu līdz baznīcas pulksteņu augstumam? Cilvēki varētu gan aplūkot senās konstrukcijas, gan apiet ap torni, jo platforma tur izbūvēta jau sen. Tas būtu bijis vēl viens ieguvums Rīgai, taču iestāžu attieksme parādīja, ka cilvēku intereses nav vērtība,» savu nostāju Dienai pauž Rīgas Doma draudzes priekšnieks Kaspars Upītis. Viņš uzskata, ka lifta pretinieki nebija iedziļinājušies ieceres būtībā, domājot, ka šim nolūkam nāksies nopostīt daļu vēsturiskā materiāla, lai gan lifta šahtu bija paredzēts izbūvēt zvanu ceļa vertikālē, neiznīcinot koka konstrukcijas un neizjaucot vestibila interjeru. Viņa nostāju atbalsta arī Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras vēstures un kultūras pieminekļu restaurācijas profesora grupas vadītājs Jānis Krastiņš: «Nesaprotu, kāpēc līdz ar torņa atjaunošanu aizliedz izmantot lielisku iespēju balstu konstrukcijā ierīkot liftu! Tā būtu atrakcija tūristiem un nenodarītu it nekādu kaitējumu senajai celtnei,» uzskata arhitektūras pētnieks.
Taču Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI) šādu projektu saskaņot atteicās - ne vien tāpēc, ka iestādes speciālisti asi iebilda pret lifta izbūvi, bet arī projekta nepietiekamās risinājumu detalizācijas dēļ. Rīgas Doma draudzes paspārnē izveidotajai SIA Rīgas Doma pārvalde tehniskais projekts izmaksāja 172 360 latu, bet jaunas dokumentācijas izstrādei vairs nebija ne naudas, ne laika, tāpēc baznīcas pārstāvjiem nācās meklēt kompromisu, lai panāktu, ka VKPAI apstiprina esošo. Saskaņojums ir viens no nosacījumiem, lai varētu pieteikties Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējumam, uz ko liktas galvenās cerības torņa nostiprināšanai un restaurēšanai. Pēc piecu mēnešu diskusijām ar otro piegājienu 9. augustā VKPAI laboto tehnisko projektu tomēr saskaņoja, izvirzot Rīgas Doma pārstāvjiem vairākus nosacījumus. Pirmkārt, visas darbības, kas tornī tiks veiktas, detalizēti jāsaskaņo ar kultūrvēsturiskā mantojuma sargātājiem, otrkārt - pilnībā jāsaglabā torņa autentiskās konstrukcijas, neizzāģējot pat ķirmju saēstās vietas. Pēdējais nosacījums paredz, ka iecerētajiem metāla balstiem jābūt ne vien funkcionāliem, bet arī dizainiski atbilstošiem un tie nedrīkst aizklāt vēsturiskās konstrukcijas. «Šādi mēs draudzes pārstāvjiem nācām pretī, jo pēdējā dokumentācijā vairs nefigurēja lifta ideja. Nevaru spriest par tās ekonomiskajiem apsvērumiem, bet skaidrs, ka draudzes pārstāvji par to cīnījās ne bez pamata,» uzskata VKPAI Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris, kurš piedalījās projekta izvērtēšanā.
Arī arhitekte Zaiga Gaile, kura, iebilstot pret lifta izbūvi Doma baznīcā, pat vērsās pie Apvienoto Nāciju Organizācijas UNESCO Pasaules kultūras mantojuma centra direktora, lifta iecerē saskata mantiskus apsvērumus: «Tā būtu nevis modernizēšana, bet vandalisms - no vēsturiskā viedokļa šādas pārmaiņas ir nevērtīgas. Ja kāds vēlas aplūkot koka konstrukcijas - lai kāpj pa trepēm, bet Rīgas panorāmu var aplūkot no Pēterbaznīcas torņa! Šo naudu varētu tērēt daudz lietderīgāk - visapkārt ir tik daudz brūkošu māju, kas jāatjauno, nevis jāinvestē aizdomīgos projektos,» kategoriska ir pieredzējusī arhitekte.
«Tas nebija domāts kā biznesa projekts, jo neplānojām apkalpot lielas masas. Negatavojāmies konkurēt arī ar Pēterbaznīcu, jo, neskatoties, ka to apsaimnieko Rīgas dome, uzskatām šo celtni par savu. Iecere radās vien tāpēc, ka projekta izstrādātāji ieteica liftu ierīkot kā papildu balstu konstrukcijām. Tagad esam muļķīgā situācijā, jo, labu gribot, pārkāpām dažu ekspertu sarkanās līnijas,» norāda K. Upītis un piebilst, ka VKPAI iebildumus uzskata par jaukšanos draudzes iekšējās lietās.
Kopš 2005. gada, kad Doma baznīca un klostera ansamblis no valsts pārgāja Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas īpašumā, vēsturiskā celtne piedzīvojusi fasāžu un vidusjoma koka konstrukciju restaurāciju, kā arī jumta vara lokšņu ieseguma nomaiņu. Šiem darbiem kopumā tika piešķirti četri miljoni latu, no kuriem pusi finansēja Rīgas dome, otru pusi - Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Savu kārtu tikmēr pacietīgi gaidīja baznīcas tornis, kas ir avārijas stāvoklī - vairāk nekā 500 gadu senās koka konstrukcijas apsēduši ķirmji, un tās sākušas trūdēt, turklāt celtne sasvērusies par pusmetru. Rekonstrukcijai būs vajadzīgi aptuveni četri miljoni latu, 85% no tiem varētu finansēt ES. Kaspars Upītis atklāj, ka pēc torņa atjaunošanas un kopumā astoņu zvanu iekāršanas tajā draudze plāno pievērsties baznīcas atjaunošanas dārgākajam posmam - mūra pamatu stiprināšanai, bet pagaidām tas esot vien ieceres līmenī, jo vēl jāveic izpēte.
Tikmēr notiek triju Doma klostera ansambļa telpu - kapitulzāles, sakristejas un baptistērija - restaurācija, pēc kuras beigām kapitulzāli atvērs publiskai apskatei.