Āra ekspozīcijas veidotas 60.-70. gados, pēc tam tās tikai uzturētas, bet ne nopietni atjaunotas, tāpēc daļa no lielās teritorijas atrodas bēdīgā stāvoklī, Dienai atzina LU Botāniskā dārza direktore Anta Sparinska. Ar finansējumu, ko pašlaik var atvēlēt LU, pietiek tikai teritorijas uzturēšanai pašreizējā stāvoklī un pašu nepieciešamāko darbu veikšanai, piemēram, nesen tika atjaunots Palmu mājas jumta segums. Taču Botāniskā dārza attīstībai nepieciešams piesaistīt papildu līdzekļus - šajā jautājumā A. Sparinskas viedoklis pilnībā sakrīt ar LU kanclera Gundara Bērziņa teikto.
Būs skatu laukums pie dīķa
Atjaunošanas darbus piekritis finansēt Borisa un Ināras Teterevu fonds. Jau ir parakstīts sadarbības līgums ar LU, un pēc tam iesaistītās puses saskaņos un slēgs līgumus atsevišķi par katru konkrēto projektu.
Plānotos darbus var iedalīt trīs grupās - pirmkārt, paredzēta centrālās daļas atjaunošana. Tajā iecerēts iztīrīt pašlaik ziedošām ūdensrozēm rotāto dīķi. Tam vienā pusē plānots no jauna izveidot Latvijas savvaļas augu - dekoratīvo, ārstniecisko un aizsargājamo - ekspozīciju, bet otrā pusē būs skatu laukums un akmeņdārzs ar kalnu augiem. Sadarbojoties ar arboristiem, paredzēts dārzā veidot koku vainagus. Svarīgs uzdevums ir pašreizējo ekspozīciju - bārbeļu, klinteņu, rododendru stādījumu - atjaunošana. Tiks paplašinātas un veidotas jaunas ziemciešu dobes. Centrālajā daļā iecerēts rekonstruēt arī celiņu segumu, savukārt ar tēlniekiem ir sāktas sarunas par sajūtu dārza attīstību un jaunu skulptūru izvietošanu, pastāstīja A. Sparinska. Otrkārt, iecerēts rekonstruēt Botāniskā dārza teritoriju norobežojošo sētu, kas ir nepilnus divus kilometrus gara. Pašlaik tiek izstrādāts tehniskais projekts. Visbeidzot - ir atzīts, ka nepieciešams nodarboties ar Botāniskā dārza mārketingu, lai motivētu cilvēkus apmeklēt šo vietu. Jāpiebilst, ka pēdējā laikā apmeklētāju skaits ir strauji audzis un vidēji ir 50-70 tūkstošu gadā. Iecerēto darbu izmaksas iesaistītās puses neatklāj, jo vēl nav veikti aprēķini un noslēgts līgums par konkrētu priekšlikumu īstenošanu. Borisa un Ināras Teterevu fonda direktors Mareks Indriksons tikai norāda - kad plānotie darbi tiks īstenoti, Pārdaugavas iedzīvotāji «iegūs vēl vienu apmeklējamu vietu», sakoptu un zaļu oāzi.
Kafejnīca un veikaliņš
Izpildot apmeklētāju vēlmes, kopš sezonas sākuma Botāniskajā dārzā darbojas kafejnīca un neliels veikaliņš turpat pie ieejas, kurā var iegādāties suvenīrus. Savulaik cilvēki, apbrīnojot dārza krāšņumu, teikuši: «Būtu jums kafejnīca, mēs te varētu visu dienu palikt», atcerējās Botāniskā dārza direktore. Tagad to patiešām var darīt, jo vismaz par tukšu vēderu vairs nav jāsūdzas - uzkodas un dzērieni ir nopērkami uz vietas. Jābrīdina gan, ka, visticamāk, kafejnīca ziemā nedarbosies. Apmeklētājiem LU Botāniskais dārzs piedāvā arī dažādus koncertus. A. Sparinska cer, ka nākotnē tie notiks regulāri ik nedēļu.
Ja viss noritēs, kā plānots, paredzams, ka par paveikto darbu rezultātu un atjaunoto Botānisko dārzu priecāsies arī krāšņās Rīgas Puķu balles viesi, tā šeit notiks nākamgad jūlijā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas ietvaros.
LU Botāniskais dārzs ir dibināts 1922. gadā. Apmeklētāji te var priecāties par tauriņiem Tropu mājā un apbrīnot vietējos un svešzemju augus.