Tagad pašvaldības saņem 80% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), bet valsts - 20%. Sākotnēji LPS uzstāja uz 84% vai 85%. Strīds par proporcijas pārdali atkārtojas katru gadu, kad notiek pašvaldību un valdības protokola apspriešana. Pagājušajā gadā LPS domes sēdē premjers pēdējā brīdī piedāvāja papildu finansējumu 5,9 miljonus latu dotācijām četrām lielajām pilsētām ar zemāk vērtētajiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju, kas ir Liepāja, Jēkabpils, Rēzekne un Daugavpils, kā arī 89 novadiem 5,6 miljonus latu (nākamgad arī paredzētas šīs dotācijas). Novadiem piedāvājums bija negaidīts, domnieki apjuka un pilnvaroja A. Jaunsleini parakstīt protokolu. Šogad vairākums lēma pretējo, jo uzskata, ka ir valdības lēmumi, kas palielina pašvaldību izdevumus, un tos ir pienākums tām kompensēt. Piemēram, IIN nodokļa samazinājums uz 24%, minimālās algas celšana, bērnudārzu pedagogu algu segšana no pašvaldību budžeta, eiro ieviešana. V. Dombrovskis aicināja neatlikt lēmuma pieņemšanu, jo viņš vairs nenāks ar kādu pēdējā brīža piedāvājumu un valdība savu nostāju neplāno mainīt. Premjers un finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) uzsvēra - valdība nodrošinās, ka pašvaldību budžeta pieaugums būs līdzvērtīgs valsts budžeta pieaugumam. Pašvaldībām tas pieaugs par 4,26%, bet valstij - par 3,2%. LPS vadītājs aicināja nošķirt ekonomiskās attīstības pieaugumu no valdības lēmumu ietekmes uz pašvaldību budžetiem.
Valsts budžeta projekts ar tam pievienoto LPS un MK vienošanās un domstarpību protokolu jāiesniedz Saeimā 1. oktobrī, ko finanšu ministrs A. Vilks ir noskaņots izdarīt arī tad, ja A. Jaunsleinis protokolu neparakstīs. Tas būtu trešais šāds gadījums - pirmo reizi pašvaldības neparakstīja protokolu 90. gados, kad premjers bija Andris Šķēle. Otrā reize bija 2009. gadā, kad finanšu ministrs bija Einars Repše (Jaunais laiks). Toreiz valdība iesniedza Saeimā budžetu ar tam pievienotu informāciju, ka sarunas ar pašvaldībām tiek turpinātas. V. Dombrovskis domā, ka A. Jaunsleinis sēdi vadījis, orientējot klātesošos uz negatīvu rezultātu, «un acīmredzot viņš ir pakļāvies Aivara Lemberga un Nila Ušakova spiedienam». Pērn drīz pēc tam, kad A. Jaunsleinis parakstīja LPS un MK protokolu, Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) paziņoja, ka Rīga aptur darbību Pašvaldību savienībā.
Pērn LPS pārstāvji arī ieradās Saeimā uz budžeta izskatīšanu un pauda savu attieksmi ar krāsainām kartītēm, par ko Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) palūdza viņus sēdi atstāt. Vaicāts, ko LPS iecerējusi šogad, A. Jaunsleinis atbildēja - ņemot vērā pirms gada notikušo, uz Saeimu viņi vairs neies, bet, «ja aizies, tad kā Saeimas deputāti». Reģionālās partijas gatavojas startēt Saeimas vēlēšanās. Valdības partijām ir neliela ietekme vietējās pašvaldībās, kurās izteikts vairākums ir Zaļo un Zemnieku savienībai un reģionu partijām.