Bankas skaidro, ka lielai daļai kompāniju aizvien ir aizdevuma saņemšanai neatbilstošs finanšu stāvoklis, turklāt uzņēmumiem darbības sākuma fāzē aizņemties kredītiestādē ir tikpat kā nereāli.
Lēnām aug
2015. gadā uzņēmumiem bankas kredītos no jauna izsniegušas teju miljardu eiro, un pērnā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada 3. ceturksni, aizdevumu apmērs audzis par 6%. Tā rezultātā apstājies kopējā kredītportfeļa vērtības kritums, un gada laikā tā pieaugusi līdz 9,082 miljardiem eiro. Pašreiz aizņemties ir izdevīgi, likmes ir rekordzemas, un bankām pieejams apjomīgs finansējums, taču, pēc kredītiestāžu teiktā, liela daļa uzņēmumu nav gatavi saņemt aizdevumu, jo nespēj izpildīt vairākus kritērijus. «Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas apjomi pieaug, tāpat palielinās arī apstiprināto kredīta pieprasījumu skaits, kas liecina, ka uzņēmumu finanšu situācija kļuvusi pozitīvāka un nedaudz audzis arī to optimisms par nākotni,» situāciju raksturo Swedbank Uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Lauris Mencis. Viņš gan atzīst, ka noskaņojums uzņēmumu vidū joprojām ir piesardzīgs. Lai arī finansējuma apjomi aug, tomēr tas nenozīmē, ka būtu vērojams straujš aizņēmēju skaita pieaugums, un jaunus kredītus aktīvāk ņem jau bankas finansētie klienti. Daļa uzņēmumu joprojām nogaida ar jaunu saistību uzņemšanos, tostarp izvēloties iztikt ar pašu līdzekļiem. Savukārt daļai uzņēmumu finanšu rādītāji neatbilst kreditēšanas kritērijiem, atzīst bankas pārstāvis, tādēļ, lai sekmētu uzņēmumu kredītņēmēju skaita straujāku pieaugumu, svarīgi veicināt uz stabiliem noteikumiem, piemēram, nodokļu politiku, balstītu caurspīdīgu ekonomikas vidi, saka L. Mencis.
«Uzņēmumu kreditēšanas pieprasījums un apjomi turpina saglabāties samērā relatīvi zemā līmenī, taču uzrāda nelielu augšupeju gan kopējos kreditēšanas tempos, gan apjomos,» akcentē Nordea bankas vadītāja Latvijā vietniece, Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) departamenta vadītāja Guna Zagorska. Pēc viņas teiktā, kredītportfeļu pieaugumu ietekmē valsts, pašvaldību un kapitālsabiedrību pieprasījums, kā arī uzņēmumu iespēja piekļūt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem, kas šobrīd ir zemā līmenī. Bankas Citadele MVU apkalpošanas daļas vadītāja Ieva Vērzemniece raksturo statistiku, ko apkopojusi banka: vidēji 38% MVU noslēdz līgumu un saņem finansējumu. 27% gadījumos klients pats atsaka darījumu, kam iemesls visbiežāk ir, ka uzņēmējam mainās plāni. Savukārt vidēji trešdaļai uzņēmēju bankas lēmums ir negatīvs, kam pamatā ir uzņēmuma vājie finanšu rādītāji, nepietiekams nodrošinājums vai slikta kredītvēsture.
Tas, ka vidusmēra Latvijas uzņēmumam nav iespējas tikt pie naudas līdzekļiem, ir mīts, uzskata SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars. Pēc viņa teiktā, pastāv samērā neliels uzņēmumu segments, kam ir grūtības piesaistīt banku līdzekļus, un no šiem uzņēmumiem liela daļa ir tādu, kam finanšu perspektīvas ne vienmēr ir skaidras. «Mums ir svarīga finanšu caurskatāmība. Ja parādās aizdomas par pelēko sektoru, tas neļauj aizdot naudu, lai gan resursi un potenciāls ir,» skaidro bankas pārstāvis.
Cīnās par lielajiem
Banku pārstāvji atzīst, ka par klientiem - lielajiem uzņēmumiem - notiek asa kredītiestāžu cīņa, un tiem tiek piedāvāti aizdevumi ar pievilcīgām likmēm, lai pārvilinātu klientus no citām bankām. MVU segmentā šī cīņa nepastāv - uzņēmumam pašam jāiet pie kredītiestādēm, un likmes ir augstākas nekā lielajiem uzņēmumiem, turklāt, ja kompānija nesen dibināta, cerību saņemt aizdevumu kredītiestādē ir maza.
«Nereti aizdevums bankā nav piemērotākais finansējuma avots, ņemot vērā, ka kredīta saņemšanai bankās ir noteiktas prasības, līdz kurām jāizaug, piemēram, jānodrošina veiksmīga saimnieciskā darbība vismaz pilnu trīs finanšu gadu garumā. Galvenie atteikuma iemesli visbiežāk ir nesakārtota un nepārskatāma naudas plūsma, kā arī nepietiekams pašu kapitāls vai ieguldījuma apmērs, kuru projektā jānodrošina pašam uzņēmējam,» stāsta G. Zagorska.
Pēc viņas teiktā, aizņēmumu likmes mazo un vidējo uzņēmumu segmentam vidēji ir aptuveni 1,5 līdz 2 reizes augstākas nekā lielo uzņēmumu segmenta zema riska klientiem.
Fondi veicina
Viens no būtiskākajiem stimuliem kreditēšanas aktivitātei uzņēmumu sektorā ir ES fondu atbalsts, saka A. Škapars. Viņš novērojis, ka mazo un vidējo uzņēmumu sektorā lielāka aktivitāte patlaban ir divās uzņēmumu grupās: lauksaimniecības uzņēmumos un pašvaldību uzņēmumos. Lauksaimnieku aktivitāti lielā mērā nosaka pieejamie ES fondu līdzekļi (lauksaimnieki aktīvi atjauno tehniku, izmantojot līzingu), savukārt pašvaldības uzņēmumi izmanto iepriekšējā perioda fondus, kurus jāspēj apgūt līdz šī gada beigām (attīstot infrastruktūras projektus), skaidro eksperts. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt, lai jaunā plānošanas perioda finansējuma atbalsts pēc iespējas drīz kļūst pieejams visu sektoru uzņēmumiem, atzīst SEB bankas pārstāvis.
Latvijas Komercbanku asociācijas dati liecina, ka 2015. gadā apstrādes rūpniecības potenciāls netika izmantots pilnā apmērā. Šajā nozarē no jauna piešķirtie aizdevumi sasniedza 130 miljonu eiro, kas ir par 35% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Tādēļ 2016. gads apstrādes rūpniecības segmentā arī varētu būt izaicinājumiem pilns.
Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ļoti būtiski ir apgrozāmie līdzekļi, līdz ar to kredīti to finansēšanai MVU ir vispieprasītākie. Parasti šāda veida līgumus noslēdz uz gadu, un pēc tam tie tiek pārskatīti, izvērtējot klienta vajadzības un nepieciešamības, stāsta bankas pārstāvis. Apjomu ziņā lielāki ir ilgtermiņa aizdevumi biznesa attīstībai, bet pieprasīts ir arī līzings. Bankā Citadele pieprasītākais ir ilgtermiņa kredīts, kas tiek izmantots uzņēmuma attīstības plānu realizācijai. Vidējā aizdevuma summa MVU nozarē ir 150†tūkstošu eiro, tomēr tā ir atšķirīga starp dažādām nozarēm, piemēram, rūpniecības nozarē vidējā aizdevuma summa ir lielāka - 250†tūkstošu eiro, savukārt lauksaimniecības nozarē tā ir mazāka - 85†tūkstoši eiro, novērojusi I. Vērzemniece.
L. Mencis raksturo, ka Swedbank gadā vidējā izsniegtā finansējuma summa MVU ir bijusi aptuveni 70†tūkstošu eiro.
Iesaka citur
Ja uzņēmums nodibināts nesen, kredītiestādes iesaka finansējumu meklēt citur. «Jauno uzņēmēju finansēšanai vairumā gadījumos banka rekomendē piesaistīt kapitālu gan Attīstības finanšu institūcijā Altum, gan no privātajiem investoriem,» atzīst G. Zagorska. Līdzīgu uzskatu pauž arī pārējo aptaujāto banku pārstāvji. Attīstības finanšu institūcijas Altum valdes loceklis Jēkabs Krieviņš stāsta, ka patlaban uzņēmumiem, kuri ir agrīnās izaugsmes fāzē, pieejams finansējums un papildu atbalsts 65 miljonu eiro vērtībā, un mērķis ir atbalstīt vismaz 920 no jauna dibinātu uzņēmumu.
2016. gadā banku pārstāvji prognozē straujāku kreditēšanas tempu izaugsmi, tomēr ne visās nozarēs. «MVU kreditēšanā sagaidām pieprasījuma pieaugumu galvenokārt rūpniecības un tirdzniecības jomā,» saka G. Zagorska. Nākamajā gadā kredītiestādes plānojušas paplašināt piedāvājumu MVU segmentam, izstrādājot jaunus pakalpojumus, kas atbilstu šo uzņēmumu maksātspējai.