Spēlē pret Lietuvu, ko pamatā veidoja kaimiņvalsts klubos spēlējošie handbolisti, Latvijas izlasei vajadzēja iejusties favorītu lomā, jo mājinieku virknējums šķita nedaudz tuvāks kaujas sastāvam. Laukumā gan aina šķita pretēja, jo Latvijas handbolisti uzbrukumā spēlēja mazkustīgi, bet atgriezties aizsardzībā nejaudāja ātrāk kā augumā īsākie, taču mobilākie lietuvieši. Jau spēles sākumā pretinieki pārtvēra iniciatīvu. Vēlmei visu izdarīt ātrāk un labāk līdzi netika meistarība, taču pamazām, sākot spēlēt mierīgāk un neforsējot notikumus laukumā, izdevās līdzsvarot cīņas gaitu.
Pakaļdzīšanos sekmēja arī veiksmīgā vārtsarga Edgara Kukšas spēle otrajā puslaikā, bet lūzumu radīja Elvija Borodovska veiksmīgā uzbrukumu sērija.
«Šķita, ka pretinieki otrajā puslaikā nedaudz pagura, tāpēc radās vairāk iespēju ātrajos uzbrukumos, ko arī izmantojām. Paši arī nospēlējām disciplinētāk, mierīgāk,» Borodovskis, kurš komandai pievienojās tikai neilgi pirms otrās spēles, atzina, ka izšķirošo pārsvaru nodrošināja izmaiņas gan pašu, gan pretinieku sniegumā. «Izdevās trāpīt vairākus metienus, tāpēc auga pārliecība,» 11 vārtu guvumus komentēja handbolists.
No turnīra sportiskā viedokļa pēdējā kārtā, visticamāk, būs jācīnās par otro vietu, jo igauņu sniegums arī otrajā spēlē šaubas neradīja. Būs interesanti salīdzināt Latvijas komandas sniegumu uz Lielbritānijas fona - pretinieki Rīgā ieradušies teju labākajā sastāvā, kas ies kaujā arī Londonas olimpisko spēļu turnīrā.