Komanda nostabilizējusies
Trīs pavāri, četri viesmīļi un vēl menedžeris - tā ir Dienas starta dalībnieka Valtera Zirdziņa restorāna komanda. Uzņēmējs stāsta, ka beidzot vairs nav novērojama kadru mainība: «Esam šajā ziņā nostabilizējušies, tagad varu teikt, ka restorāns darbojas kā pulkstenis. Iepriekš ar dažiem cilvēkiem nesakrita viedoklis par restorāna filozofiju, citi saņēma kārdinošākus darba piedāvājumus no ārzemēm, ko es arī saprotu. Pavāram piedāvājums pastrādāt restorānā Francijā ir iespēja, no kuras neatsakās, - tā ir lieliska pieredze, labs ieraksts profesionālajā biogrāfijā.»
Valters stāsta, ka atalgojums viņa restorānā ir atbilstošs industrijas standartiem, varbūt pat mazliet virs vidējā: «Tas ir atkarīgs arī no zināšanām, pieredzes. Ja viesmīlis ir apmeklējis vīna kursus, es viņam maksāšu vairāk. Ja es redzu, ka cilvēks restorānam dod un iegulda tajā darbu, es to novērtēšu.» Uzņēmējs atzīst, ka bonusu sistēmas atalgojumā pagaidām neesot, tomēr par darbinieku labsajūtu tiek domāts: «Es cenšos radīt patīkamu vidi, lai darbinieks justos komfortabli darbā. Ja iepriekšējā vakarā ir vēlu strādāts, es nedzīšu nākt agri no rīta, ja vien tas tiešām nebūs nepieciešams. Jā, tikko pasūtījām jaunus, foršus darba apģērbus, kas varbūt ir sīkums, tomēr būtisks.»
Pieņēmis darbā meitu
Pie pirmā darbinieka ticis ir arī klavieru restaurators Aivars Tomiņš. «Man tagad ir asistente, kas kārto uzskaiti un papīru lietas. Tas varbūt izklausīsies banāli, bet esmu pieņēmis darbā savu meitu. Viņai tikko palika 18, un viņa savu dzīvi ir nolēmusi veltīt mūzikai. Mācās vijoļspēli.» Aivars stāsta, ka palīdzēs meitai apgūt klavieru skaņošanu: «Tā nav, ka klavieru skaņotājs ir izteikta vīriešu profesija. Piemēram, Igaunijas labākā klavieru skaņotāja ir dāma. Turklāt vijole, ko mana meita spēlē - un dara to krietni ilgāk, nekā es skaņoju klavieres -, ir jāskaņo pirms katra koncerta un brīžiem pat koncerta laikā, tā ka pieredze viņai noteikti ir un skaņošanas biznesu, domāju, droši ar laiku varētu nodot viņai.»
Pabakstījās un pazuda
Darbinieku skaits pieaudzis arī krāsošanas uzņēmuma īpašniekam Andrim Lazdānam: «Tagad mums ir divi krāsotāji, divi palīgstrādnieki un viens skrotētājs.» Viens no darbiniekiem esot iecelts par brigadieri - viņam ir lielāka pieredze nekā pārējiem, un viņš zina, kā un kas ir jādara. «Nav tā, ka tikai atbildība ir pielikta, arī alga viņam ir mazliet lielāka. Pamatā visus darbiniekus esam atraduši ar portāla Ss.lv sludinājumu starpniecību, cenšos ņemt pieredzējušus cilvēkus, visiem ir tā ap 40 gadiem. Vienreiz paņēmām 24 gadus vecu puisi, bet nekādas jēgas īsti no viņa nebija, kaut ko pabakstījās un pazuda,» Andris stāsta.
Viena šuvēja - par maz
Jauna kolēģe būs arī Moshmosh apģērbu līnijas radītājai Līgai Auziņai - uzņēmumam ar vienu šuvēju ir kļuvis par maz: «Man ir problēma, man ir grūti uzticēt darbus kādam citam, visu laiku šķiet, ka netiks izdarīts, kā nākas. Līdz ar to atrast cilvēku, kam varētu uzticēt darbus, ir sarežģīti. Vados pēc personīgiem ieteikumiem, un tikai,» Līga stāsta. Darba attiecības ar jauno šuvēju būs līdzīgas kā ar otru šuvēju - uzņēmēja maksās par padarīto, un arī jaunā kolēģe vairāk būs pakalpojuma sniedzēja, nevis padotā. «No vienas puses, šuvēju ir ļoti daudz, spēj tik atlasīt, no otras puses, tiešām labām šuvējām darba netrūkst, un pēc viņām ir ļoti liels pieprasījums. Sanāk meklēt vidusceļu.»
Iztiek saviem spēkiem
Savukārt Kristiāns Līcis no uzņēmuma Greynut, suņu mazgātavas Tīrās ķepas īpašniece Iveta Preisa-Imaka un eļļas spiestuves Daugavmalas rapsis saimnieks Reinis Balodis šobrīd joprojām iztiek bez papildu darbaspēka.
Kristiāns vasarā plānoja meklēt praktikantus, tomēr atzīst, ka līdz sludinājumam tā arī nav nonācis: «Nav laika ar to nodarboties. Tagad, kad sāksies gaismas balonu sērijveida ražošana, komplektētājus vajadzēs. Un tad arī nodarbosimies ar personāla lietām, vajadzēs arī pārdošanas speciālistus.»
Reinis stāsta, ka darbinieks tiks pieņemts tad, kad būs pabeigta eļļas spiestuves būvniecība: «Pats tad vairāk nodarbošos ar loģistiku, izplatīšanu un klientu piesaisti. Šobrīd daru visu, bet darbaspēku vēl nevaru atļauties.» Algotu darbaspēku pagaidām neredz arī Iveta: «Mums ir doma par suņu frizieres piesaisti, bet tagad mana partnere ir sākusi apmeklēt frizieru kursus, un, iespējams, tas būs risinājums pirmajam laikam.»