A. Bērziņš iepriekš publiski apšaubījis arī lielos tēriņus, ko Latvijai sagādās gaidāmā prezidentūra. Pēc pagājušā gada nogales prezidenta tikšanās ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (RP) šķita, ka valsts pirmās personas bažas ir kliedētas, taču izrādās, ka sarunai punkts nav pielikts. Prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne saka, ka prezidents ar ārlietu ministru sarunu par sekretariātu un prezidentūras izmaksām aizsācis, bet nav pabeidzis. Saruna tiks turpināta pēc tam, kad tiks apstiprināts jaunais Ministru kabinets. Turklāt A. Bērziņš divu gadu laikā nav divpusēji ticies ar sekretariāta vadītāju Ingu Skujiņu.
Pēc veiksmīgās eiro ieviešanas, pirms kuras notika pamatīga un ilgstoša atbildīgo iestāžu gatavošanās, finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) sekretariātam dāvināja bildi, kurā redzamas kurpes. Tās simbolizē maratonu, kas tagad jāpārņem sekretariātam, lai 2015. gada pirmajā pusē Latvija godam novadītu valstij tik svarīgo pasākumu. Tiek lēsts, ka Latvijā prezidentūras laikā notiks aptuveni 200 dažādu pasākumu, kurus apmeklēs 25 tūkstoši viesu. Prezidentūras laikā Latviju varētu apmeklēt aptuveni 800 ārvalstu žurnālistu.
Kuluāros netrūkst runu par saspīlētajām attiecībām, kas valdot ĀM un sekretariāta starpā. Tā kā sekretariāts ir pakļauts ārlietu ministram, bet ministrijā ir atsevišķa struktūra, kas nodarbojas ar Eiropas lietām, šāda sāncensība nav pārsteigums, teic Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds. Publiski par saspīlējumiem gan neviens nerunā. ĀM preses sekretārs Kārlis Eihenbaums norāda, ka E. Rinkēvičs pozitīvi vērtē jau līdz šim paveikto, gatavojoties prezidentūrai, kā arī ir pārliecināts, ka sekretariāts spēs nodrošināt efektīvu prezidentūras norisi. No septembra ārlietu ministra padomnieku lokam piepulcējusies Elīna Lazdāne, kura strādāja E. Rinkēviča komandā, kad viņš vadīja tagad jau eksprezidenta Valda Zatlera kanceleju. Neformāli izskan, ka viņas uzdevums ir koordinēt ministrijas darbu ar sekretariātu, taču pati Lazdāne Diena.lv uzsver, ka viņas atbildības sfēra ir ārējās komunikācijas jautājumi, kas ir ļoti svarīgi laikā, kad Rīga kļuvusi par Eiropas kultūras galvaspilsētu un Latvija gatavojas kļūt par prezidējošo valsti ES. Gan A. Sprūds, gan Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Diāna Potjomkina saka, ka sekretariāta darbs tā darbības laikā sabiedrībā ir pamanīts. «Katrā ziņā prezidentūras sekretariāta darbs ir pamanīts arī nespeciālistu auditorijā - piemēram, pateicoties logo skiču konkursam, praktikantu programmai,» norāda D. Potjomkina.
Diena iepriekš vēstīja, ka Latvijas prezidentūra ar ieplānotajām izmaksām 86,2 miljoniem eiro nav no taupīgākajām. Salīdzinājumam Lietuva šogad prezidentūrai iztērēja 61,98 miljonus eiro, pirms tam Īrija - 51 miljonu eiro, bet Dānija 2012. gadā - tikai 35 miljonus. Sekretariātā skaidro, ka prezidentūras izmaksas dažādās valstīs nav savstarpēji salīdzināmas, jo neesot vienotas uzskaites metodoloģijas un nevar pateikt, vai prezidējošās valstis savos tēriņos iekļāvušas pilnīgi visus izdevumus, kā to darījusi Latvija. Šodien I. Skujiņa dodas atskaitīties par prezidentūras izdevumiem pie Saeimas deputātiem.
Ceturtdien Saeimā notiks tradicionālās ārpolitikas debates, kuras, visticamāk, koncentrēsies ap 2015. gada pirmajā pusgadā gaidāmo prezidentūru. Tiek uzsvērts, ka šis gads būs izšķirošais prezidentūras sagatavošanā, proti, ir jābūt skaidrībai gan par finansējumu, gan pasākumu aptuveno kalendāru, gan iespējamajām prioritātēm. Vienlaikus vēl aizvien nav skaidrs, kas būs Latvijas prezidentūras ES seja. Kaimiņvalstī Lietuvā, kura tikko kā veiksmīgi aizvadījusi savu pirmo prezidentūru, šādu lomu uzņēmās prezidente Daļa Grībauskaite. Latvijā līdz prezidentūrai gaidāmas vēlēšanas un līdz ar to arī valdības maiņa. Patlaban vienīgā politiskā figūra, par kuru skaidri zināms, ka tā strādās prezidentūras laikā, ir Valsts prezidents A. Bērziņš. A. Sprūds prognozē, ka A. Bērziņš drīzāk stāvēs nostāk no prezidentūras jautājumiem, nevis tos aktīvi virzīs.