Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 17. novembris
Uga, Hugo, Uģis

Plāno izskaust dažādos parādnieku reģistrus

Patlaban, lai gūtu pilnīgu un vispusīgu informāciju par personas kredītspēju un pārliecinātos, vai cilvēks varēs samaksāt kredītu, ko vēlas ņemt, vai nomaksāt līzingu, tiek izmantots daudz dažādu datubāzu un reģistru, kas savā starpā nav saistīti.

Komersantu rīcībā esošās datubāzes bieži vien mēdz būt arī neprecīzas, ar novecojušiem datiem. Šī iemesla dēļ Latvijas Komercbanku asociācija ierosināja izveidot vienotu kredītinformācijas apmaiņas sistēmu, savukārt Ekonomikas ministrija sāka strādāt pie tiesiskā pamatojuma šādas sistēmas izveidei, un informatīvais ziņojums par to iesniegts Valsts kancelejā izskatīšanai Ministru kabinetā.

Iespējas atšķiras

Lielākajā daļā Eiropas šādu kredītinformācijas apmaiņu īsteno kredītbiroji, un iecerēts, ka, stājoties spēkā tiesiskajam regulējumam par vienotas kredītinformācijas apmaiņu, šādi kredītbiroji varētu veidoties arī Latvijā. Lai gan patiesībā arī bez šī regulējuma mūsu valstī jau trīs gadus darbojas kompānijas Creditinfo Latvija kredītbirojs. «Reti kurā valstī ir šāds atsevišķs tiesiskais regulējums, bet kredītbiroji strādā. Šie biroji darbojas saskaņā ar datu aizsardzības likumu,» atklāj Creditinfo Latvija valdes loceklis Armīns Kalniņš. Viņš gan piebilst, ka tiesiskais regulējums palīdzēs sakārtot dažas lietas. Piemēram, Latvijā vienīgā kredītbiroja dalībnieki ir ātro kredītu, komunālo un telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji. Tam nav pieejami valsts institūciju reģistri.

Arī dažādiem kreditētājiem iespējas pārbaudīt un izvērtēt potenciālos klientus atšķiras. Patēriņa kredītu devēji, kas nav bankas, ātro kredītu piedāvātāji, kā arī ar bankām nesaistītās līzinga kompānijas, personu izvērtēšanā lielākoties izmanto parādu piedzinēju kompāniju reģistrus, kas bieži mēdz būt neprecīzi un ar neaktuāliem datiem, kā arī pašreiz Creditinfo Latvija piedāvātos pakalpojumus.

Arī Ekonomikas ministrijas speciālisti norāda: «Ziņas par personas parādiem no privātiem komersantiem ir kļūdainas, novecojušas un nepilnīgas. Šie iemesli neļauj kreditētājiem izmantot šo informāciju lēmumu pieņemšanā. Tas savukārt samazina komersantu vēlmi dalīties ar šo informāciju, jo tas nekādi neietekmē klientu uzvedību (nav atgriezeniskās saites).»

Komercbankas, ar tām saistītās līzinga kompānijas, apdrošināšanas kompānijas un krājaizdevu sabiedrības par savu klientu pildītajām un nepildītajām saistībām attiecībā pret šīm iestādēm var pārliecināties Latvijas Bankas Kredītreģistrā, kas savukārt nav pieejams nebanku kreditētājiem.

Sabiedrībai nejautā

«Agrāk - līdz krīzei - vienīgā informācija bija par ienākumiem un ķīlu, taču krīze parādīja, ka ar to ir par maz. Šodien, lai turpinātu kreditēšanu, nepieciešama daudz plašāka informācija, par to diskutējam jau vairākus gadus,» stāsta J. Timermanis. Viņš piebilst, ka tikpat būtiski, cik izvērtēt klienta esošās saistības, ir arī nodokļu nomaksa, kas ir nopietna problēma, kā arī saistības ar nebanku kreditoriem (visiem pakalpojumu sniedzējiem, kas tos sniedz ar pēcapmaksu).

Skaidrojot, kas tad īsti ir kredītbirojs, jo patlaban dažādām ieinteresētajām pusēm par to ir atšķirīga izpratne, A. Kalniņš norāda, ka tas nav domāts kā kārtējais parādnieku reģistrs, bet gan iestāde, kas no dažādām institūcijām, kuras kļuvušas par kredītbiroja dalībniekiem, apkopo datus par personas aktīvajām, pildītajām un nepildītajām saistībām, sniedz vērtējumu par cilvēka maksāšanas disciplīnu un kredītspēju.

«Tāpēc būtiski, lai tā būtu precīza un aktuāla informācija, kā arī lai valsts nosaka, ka kredītbirojam pieejama ne tikai informācija par neizpildītajām saistībām un parādiem, bet arī pildītajām, kredītvēsturi, kas ļauj iegūt pilnīgāku vērtējumu,» saka A. Kalniņš. Tieši par pozitīvās informācijas pieejamību, gatavojot informatīvo ziņojumu, bijušas lielākās diskusijas, un šis jautājums joprojām ir atklāts. Ekonomikas ministrijas speciālisti norāda: «Kopumā tiek paustas bažas, ka sabiedrība šim solim nav gatava.» A. Kalniņš gan ir neizpratnē, jo patiesībā jau sabiedrībai to neviens nav jautājis. Tāpēc Creditinfo Latvija veikusi aptauju, kurā lielākā daļa aptaujāto atzinusi - sniedzot kredītspējas izvērtējumu, jābūt pieejamai arī pozitīvajai informācijai, jo grūtības pildīt saistības var būt bijušas īslaicīgas, bet parādnieka zīmogs cilvēkam uzlikts uz mūžu.

Apšauba prognozes

Ekonomikas ministrijas speciālisti un Creditinfo Latvija pārstāvji piebilst, ka šāda kredītbiroja darbība sekmētu maksāšanas disciplīnu, mazinātu pārmērīgu aizņemšanās risku, arī pašus kredītus padarītu lētākus, jo mazinātos risks tos atmaksāt. A. Kalniņš apgalvo - citu valstu pieredze liecinot, ka maksāšanas disciplīna pieaugot pat par 20-40%. Kredītņēmēju apvienības jurists Jānis Āboliņš gan uz šīm optimistiskajām prognozēm raugās skeptiski. Pati ideja par vienotas kredītinformācijas apmaiņas sistēmas izveidi neesot slikta, taču tas, ka tāpēc palielināsies maksāšanas disciplīna vai kredīti kļūs lētāki, viņš šaubās. Ja nu ļoti tālā nākotnē. «Baidos, ka bankas nebūs priecīgas ieraudzīt klientu milzīgos komunālos parādus, kas viņu kredītspēju krietni samazinās, bet kredīti taču jādod,» piebilst J. Āboliņš. Viņš arī atklāj, ka ikdienas darbā saskaras ar to, cik patiesībā bankas maz izvērtē gan paša kredītņēmēja, gan galvotāju kredītspēju. «Ja kredīts ir katram otrajam Latvijas iedzīvotājam - bet cik mums ir ekonomiski aktīvo personu -, par kādu izvērtējumu varam runāt,» retoriski jautā jurists.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Kredīts katram otrajam

Pusei iedzīvotāju ir ne tikai viens, bet pat divi un trīs lielāki un mazāki kredīti, kas ņemti bankās, kā arī saistības līzinga kompānijās.

60% kredītu ir patēriņa kredīti, kas nav lielāki par tūkstoš latiem.

15,2% aizņēmēju ir kavēti maksājumi, kuru kavējumu termiņš ir no viena līdz sešiem mēnešiem.

Tās personas, kuras aizņēmušās ātro kredītu kantoros, kas darbojas ārpus banku sektora, un summas pat saskaitīt nevar.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mantotie ēdieni

Valsts svētku nedēļā – tradīcijām un atmiņām bagātas receptes.








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?