Pilsonības likums tiek grozīts ļoti reti un tikai īpašos gadījumos, kā tas notika, sagatavojot tajā ar dubultpilsonības piešķiršanu saistītās izmaiņas. Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija trešdien konstatēja nepilnības likumā, kas var kavēt izskatīt dubultpilsonības pretendentu iesniegumus. PMLP ir nepieciešamas papildu desmit štata vietas, bet Ārlietu ministrijai četras - Lielbritānijas, Īrijas, ASV un Kanādas vēstniecībā.
Taču likumā nav paredzēts kā finanšu avotu šim mērķim izmantot ieņēmumus no konsulārās nodevas, kā paskaidroja Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs. Attiecīgi PMLP papildu darbinieku nodrošināšanai būtu jāizmanto valsts nodeva. Tas būtu jānosaka Pilsonības likumā, no kura atvēršanas valdība centās izvairīties, mēģinot meklēt iespējas grozīt citus normatīvus, bet juristi pret to iebilduši.
«Tas ir kārtējais likumdošanas brāķis,» sēdē secināja Dzintars Kudums (VL-TB/LNNK), kuram piekrita arī Ingmārs Līdaka (ZZS). Vienotības deputāti Ainars Latkovskis un Dzintars Ābiķis uzskata, ka nav nekādu šķēršļu kā steidzamus divos lasījumos izskatīt grozījumus Pilsonības likumā, ja vairākums deputātu tam piekrīt un vienojas nerosināt likumā nekādas citas izmaiņas. Komisija vienojās atbalstīt priekšlikumu un pēc konsultēšanās ar frakcijām, iespējams, jau ceturtdien iesniegt nepieciešamos grozījumus Pilsonības likumā. Tiesa, pēc PMLP sniegtajām ziņām, dubultpilsonības pretendentu interese pagaidām nav pārāk liela, tāpēc Andrejs Judins (Vienotība) pieļāva, ka papildu štata vietas varbūt nemaz nebūtu nepieciešamas.