Tas ir tāds ļoti sarežģīts jautājums. No vienas puses, ir vesela vēlētāju grupa, kas ir konservatīvi vēlētāji, kas ir labēji, bet šodien modē ir vairāk kreisa politika. Un Latvijas politiskajā spektrā tādas īsti labējas politikas piedāvājuma nav. No otras puses, ir gūti pateikt, cik liels ir pieprasījums pēc šādas politikas, lai tas būtu procentuāli pietiekami liels, lai būtu vieta kārtējai konservatīvajai partijai. To lai sociologi jums pasaka. Katrā ziņā es pats esmu labējas politikas piekritējs un labējs vēlētājs un zinu ļoti daudzus cilvēkus, kas balsotu par šādu politiku.
Par kuru no tām partijām, kas šobrīd ir Latvijas politikā, jūs kā labējas politikas piekritējs būtu gatavs balsot?
Godīgi sakot, man ir ļoti grūti atbildēt, par ko man šobrīd balsot.
Bet nākamgad jau būs pašvaldību vēlēšanas.
Pašvaldību vēlēšanas nav tik sarežģītas. Tādā ziņā, ka pašvaldību vēlēšanās tomēr balso vairāk par personībām. Ja man patīk mans novada domes vadītājs, tad es par viņu balsošu neatkarīgi no tā, kādu politiku viņš pārstāv. Un beigās jau pašvaldībās tas kreisums vai labējums nav tik ļoti jūtams kā nacionālajā politikā.
Savulaik tieši pašvaldībās Tautas partijai bija nostiprinājusies liela atbalsta grupa, bija savs tīkls. Tagad liela daļa no šīm TP reģionālajām grupām ir nodibinājušas savas partijas. Kā jūs vērtējat šo procesu un iespēju, ka šīs grupas atkal varētu sanākt kopā?
Ļoti pozitīvi, ka šīs mūsu bijušo biedru grupas ir palikušas politikā. Ļoti daudzās pilsētās - Valmiera, Cēsis, Madona, Kuldīga. Varu saukt veselu rindu rajonu, kur partijas bijušie mēri ir izveidojuši savas partijas. Lielā mērā Tautas partijas likvidācija bija brīvlaišanas biļete mūsu biedriem, kas vēl vēlas nodarboties ar politiku, lai viņi varētu brīvi izvēlēties, ko tālāk nākotnē darīt. Jo lielā mērā tas zīmogs, kas viņiem bija uzlikts caur Tautas partiju, viņiem apgrūtināja tālāko politisko karjeru. Viņiem tagad ir visas iespējas startēt. Un lielākā daļa no viņiem to arī cer. Un dara savās pašvaldībās to labāko. Jāsaka, ka tajās pašvaldībās, kur ir bijuši Tautas partijas mēri, vizuālais un saimnieciskais iespaids ir ļoti pozitīvs. Šobrīd ļoti daudz braukāju pa Latviju. Esmu daudzās pilsētās un ar lepnumu to redzu. Vienalga, tu iebrauc Līvānos, Preiļos vai Madonā - vienkārši prieks skatīties uz to, kas šajās pilsētās tika paveikts tā saucamajos labajos gados.
Nenoliegsim, ka savulaik nauda vairāk plūda uz tām pilsētām, kurās bija Tautas partijas vadība, un arī ministrijas uz šīm pilsētām raudzījās labvēlīgi. Tagad tādas iespējas vairs nebūs.
Te jau ir tāda ideoloģiska atšķirība. Politika nevar būt kosmopolītiska. Politika vienmēr ir personīga. Kāpēc vispār veidojas partijas. Partijas apvienojas tāpēc, ka apvienojas kāda ļaužu grupa, kuriem ir vienādas intereses un līdzīga izpratne par notiekošo, par nākotni. Tautas partija vispirms atbalstīja tos reģionus, ar kuriem mums sakrita politiskā domāšana. Un tas ir tikai normāli - tā ir mūsu interešu grupas aizstāvība. Tāpēc arī Tautas partija bija spēcīga. Tāpēc arī savulaik mēs valdījām 13 rajonos. Tāpēc, ka mēs spējām realizēt tādu politiku, kas šiem reģioniem bija pieņemami. Teikt, ka mēs nedosim naudu tām pašvaldībām tikai tāpēc, ka mums kauns, ka tie ir mūsējie - tas būtu absurds. Tāpēc jau mēs esam labējie, bet neesam kreisie. Kreisie vienmēr to noliegs. Teiks, ziniet, es nopirku mašīnu, nesamaksāju nodokli, bet man tik un tā ir taisnība. Bet es skaidri un gaiši varu pateikt, ka Tautas partija konsekventi realizēja savu interešu politiku. Un vispirms tajās pašvaldībās, kur mums bija savi pārstāvji. Un ir rezultāti.
Bet šīm pašvaldībām tagad nav Tautas partijas aizmugures. Kas notiek?
Liela daļa no šīm cilvēkiem ir jau desmit, divpadsmit vai vairāk gadu pie varas. Viņu pieredze ir milzīga. Mēs jau te atskatāmies uz laiku, kad nebija pieejami Eiropas resursi un valsts veica investīcijas. Šobrīd, ņemot vērā taupības pasākumus, valsts investīcijas ir pārvērtušās par līdzfinansējumu Eiropas finansējumam. Šobrīt tavs intelektuālais stāvoklis, tava spēja piesaistīt resursus ir tava panākumu atslēga. Šodien tu vairs nevari teikt - valsts iedos man vienu miljonu, tad es darīšu. Nav no kā iedot. Valsts nauda ir līdzfinansējums. Respektīvi, es tur neredzu lielu atšķirību, ja tev ir pieredze, tu vari paņemt naudu un saimniekot tikpat sekmīgi kā pirms desmit gadiem. Nedomāju, ka šobrīd Tautas partijas mēri ir mazspējīgāki, nekā viņi bija agrāk.
Jūs ar to mašīnu un noliegšanu tomēr pamājāt Zaķa kunga un Vienotības virzienā. Vai uzskatāt, ka Vienotība ir kreiss politiskais spēks?
Protams. Man nav nekādu iebildumu pret Vienotību - viņi realizē savu politiku un šodien modē ir centrisks kreisums. Atšķirība no Tautas partijas ir tāda, ka mēs bijām taisnprātīgi un neliekuļojām. Savukārt Vienotība vienmēr mēģina nokrāsot sevi ļoti skaistās krāsās.