Šlesers. Viņaprāt, šādās vizītēs iespējams būvēt politiskās attiecības, bet, kad sākas sarunas par uzņēmējdarbību un investīcijām, augstākajām amatpersonām nav tiesību pieņemt lēmumus. «Jāmaina likumi, jādod atbildība un pilnvaras valdībai,» uzskata A. Šlesers.
Arī bijušais ekonomikas ministrs Atis Kampars norāda, ka būtu nepieciešams mainīt likumdošanu. «Valdības un premjera līmenī ir jādod iespēja veikt investīciju piedāvājumu,» uzskata A. Kampars. Viņš norāda: piemēram, par Ziemeļu šķērsojumu Rīgā tiek rakstīti investīciju piedāvājumi, taču Rīgas dome neko nevar piedāvāt, jo procedūra neesot vienkārša.
Ziemeļu šķērsojumu piemin arī Ārvalstu investoru padomes izpilddirektors Ģirts Greiškalns - lai to varētu piedāvāt investoram, būtu nepieciešams saskaņojums, kura nav, nav skaidrs arī finansēšanas modelis. «Ja Latvijas valdība vēlas piesaistīt investorus noteiktu prioritāru projektu realizācijai, tad noderīgi būtu sagatavot konkrētu projektu piedāvājumu. Tas nozīmētu, ka tur ir veikti priekšdarbi, ieguldīts darbs, lai atrastu piemērotāko zemes gabalu, atrisinātu nepieciešamo pieslēgumu un infrastruktūras jautājumus, sakārtotu visas atļaujas un tad šādā paketē, piemēram, piedāvātu starptautiskā izsolē vai piedāvātu konkrētam stratēģiskam investoram,» norāda Ģ. Greiškalns.
Savukārt Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks no savām pozīcijām likumos problēmas nesaredz. Viņš skaidro - ja kāds investors ir ieinteresēts sākt darbību ostā neatkarīgi no tā, kurš viņu uzaicinājis, investoram ir jāiesniedz biznesa plāns ar pamatojumu, piemēram, kā plānotais konteineru terminālis piesaistīs kravas. Konkursu rīkot nav nepieciešamības, katrs gadījums tiek izskatīts atsevišķi.
Konkurences padomes (KP) norāda - valstij ir jāizvērtē saimnieciski izdevīgākais variants, un parasti konkurss ir mehānisms, kas rada vienlīdzīgas iespējas potenciālajiem investoriem, nodrošina maksimālo iespējamo labumu valstij un pašvaldībai, kā arī nodrošina konkurences principu ievērošanu. Taču fakts, ka zeme tiek nodota investoram bez konkursa izsludināšanas, nebūtu Konkurences likuma pārkāpums.
Ministru prezidenta biroja vadītājs Mārtiņš Panke Dienai skaidro, piemēram, airBaltic gadījumā, kas ir nacionāli stratēģiskās nozīmes objekts, valdība pieņem lēmumu, kā tiek piesaistīti investori - tas var būt slēgts konkurss, uz kuru uzaicina konkrētus dalībniekus, vai slēgta izsole. Teorētiski ir iespējams, ka konkursā tiek uzaicināts tikai viens investors, taču valdībai ir jāpieņem valstij izdevīgākie lēmumi. Savukārt kompānijas Prudentia pārstāvis investīciju baņķieris Ģirts Rungainis pauž viedokli, ka airBaltic gadījumā konkurss ir apšaubāma metode: «Konkursu var rīkot par uzņēmumiem, pēc kuriem rindā stāv, taču aviokompāniju stāvoklis visā pasaulē ir bēdīgs.»