Protams, ka degvielas cenas mūs ietekmē - mēs neesam ārpus infrastruktūras un sabiedrības. Tajā pašā laikā, jau sastādot uzņēmuma budžetu, mēs esam ņēmuši vērā tendenci degvielas cenai kāpt. Pagājušā gada sākums uzskatāmi demonstrēja degvielas cenu kāpuma ietekmi - divos trijos mēnešos cenu kāpums bija divdesmit trīsdesmit procentu. Tas bija fenomenāls kāpums. Līdz ar to šāgada budžets tika sastādīts, ņemot vērā cenu kāpuma tendenci, un mēs vēl esam tajās robežās, kas mums vēl neliek griezties pēc papildu dotācijas saistībā ar degvielas cenu kāpumu. Proti, mēs cenu kāpumu varam kompensēt tekošā budžeta ietvaros un nodrošināt satiksmi tajā apjomā un maršrutos, kas ir ierasti.
Ļoti iespējams, ka augstas degvielas cenas saglabāsies arī nākotnē. Vai tiek domāts, kā apiet šo degvielas cenu kāpumu - vairāk trolejbusu, vairāk tramvaju, mazāk autobusu?
Jau pašā satiksmes plānā, kas mums ir apstiprināts līdz 2033. gadam, pateikts, ka prioritāte ir elektrotransports. Vienlaikus mēs apzināmies, ka elektrotramvaja maršuta izbūve maksā ļoti lielu naudu. Ar autobusu ir ļoti vienkārši. Ir koplietošanas ceļi, ja rodas jauni dzīvojamo māju kvartāli, ir ļoti vienkārši - nevajag ne sliedes būvēt, ne vadus ievilkt. Tramvaju maršutu izbūve maksā ļoti lielu naudu. Trolejbusu maršutu izbūve arī maksā naudu, bet jau mazāku, jo sliedes nav vajadzīgas. Ekonomiskā situācija valstī ir tāda, kā ir. Jāatkārtojas, bet mēs nekur ārpusē nedzīvojam. Tomēr mēs intensīvi strādājam ar tramvaju attīstību. Ir divdesmit zemās grīdas tramvaju, kas Rīgā jau kursē, vēl sešus - pagarinātos - gaidām. Redzam tos projektus, kas ir realizēti. Piemēram, pagājušajā gadā mēs īstenojām krustojuma pārbūvi pie Nacionālā teātra. Projekts paredz, ka zemās grīdas tramvaja galapunkts būs ne vairs pie Radio ielas, bet pie anatomikuma, pie Ausekļa ielas. Šogad ar zināmām neērtībām pasažieriem nākas pieciest, ka 6. tramvajs iet tikai līdz 45. vidusskolai un tur notiek pārsēšanās autobusā, kas nodrošina satiksmi ar Juglas galu, kur notiek modernizācija saistībā ar zemās grīdas tramvaju - tiek būvētas jaunas sliedes, kas nozīmē mazāku vibrāciju, mazāk trokšņu. Tiek būvētas platformas, lai būtu ērta iekāpšana zemās grīdas tramvajā.
Vai cilvēkiem ir tendence pārkāpt no mašīnām sabiedriskajā transportā augsto degvielas cenu dēļ?
Nav tādas īpašas tendences. Vidējais pārvadātais pasažieru skaits mēnesī ir 11-12 miljonu, kas ir ļoti liels. Mēs pagājušajā gadā redzējām, ka pasažieru skaits sabiedriskajā transportā pieaug. Šobrīd straujas pieauguma tendences nav, bet pagājušajā gadā vidējais pieaugums sabiedriskajā transportā bija ap 5% mēnesī.
Vai ir paredzētas jaunas tramvaja maršutu līnijas?
Tādu projektu pagaidām nav. Lielāks uzsvars tiek likts uz esošā tīkla un tramvaju parka modernizāciju. Nākotnē visi vecie tramvaji ir jānomaina ar zemās grīdas tramvajiem. Pašlaik vēl ir sastopami renovēti 70. gadu beigās būvēti tramvaji, tomēr jāņem vērā, ka tramvaja kalpošanas laiks pēc būtības ir ilgāks nekā autobusam. Autobusam tas ir vidēji desmit gadu, tramvajam - trīsdesmit.
Šobrīd autortiesību pārstāvji uzsver, ka ir jāmaksā nauda, ja pasažierim piedāvā papildu ērtības klausīties mūziku. Vai esat izdevuši rīkojumu, kas to aizliedz?
Te tomēr ir jānodala. Mēs principā pasažieriem mūziku netranslējam, nekad neesam to darījuši un negrasāmies to darīt. Saprotiet, jaunais likums, kurš tagad vairāk tiek kontrolēts no «laipas» un «akkas» puses, paredz to, ka arī darbavietās, arī jūs savā kabinetā, nevarat klausīties radio bez maksāšanas par to. Mēs amatu aprakstu nemainām, un mūsu amatu aprakstos ir rakstīts, ka transportlīdzekļa vadītājs drīkst klusu, netraucējot pasažierus, klausīties mūziku. Mums ir gan slēgtās, gan atvērtās kabīnes. Slēgtajās tas nav manāms, atvērtajās, protams, klusuma jautājums ir vienmēr diskutabls. Gribu atgādināt, ka sabiedriskā transporta vadītājs nedrīkst klausīties radio ar austiņām - tas ir rupjš satiksmes noteikumu pārkāpums, kas rada bīstamu situāciju uz ceļa.
Intervēja Guntis Bojārs, sagatavoja Sandris Točs