«Progress ir bijis lēns. Rail Baltica projekts ir jāattīsta straujāk,» ierasti atklāts pēc ikgadējās tikšanās ar Baltijas valstu kolēģiem bija T. H. Ilvess. Pārējie prezidenti - Andris Bērziņš un Daļa Grībauskaite - izvairījās tieši skart jūtīgās tēmas, bet tādu starp valstīm ir ne mazums, atzīst eksperti.
Konkurence traucē
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds izkristalizē trīs galvenos problēmjautājumus - transportu, enerģētiku un ekonomiskās attiecības ar Krieviju. Viņš atzīst, ka konkurence ļauj valstīm citai no citas neatpalikt, tomēr citreiz ar pārlieku konkurenci tiek «iešauts sev kājā». «Kas ir vienīgais kopīgais igauņiem un lietuviešiem? Vienīgais kopīgais ir latvieši,» joko A. Sprūds, atgādinot, ka anekdotes par Baltijas valstu savstarpējām attiecībām nav rimušas pēdējos 20 gados. Vienlaikus eksperts uzsver: Baltijas valstu politiskās intereses - drošība, neatkarības neatgriezeniskums, NATO klātbūtne reģionā - ir gana līdzīgas, bet, nonākot pie ekonomikas, sākas konkurence, kas mēdz iezagties arī stratēģiskos jautājumos.
«Pretrunas ir risināmas, tāpēc arī prezidenti izvairās tās aktualizēt un padarīt sabiedrības acīs konfrontējošas,» uzskata politologs Kārlis Daukšts, kurš lielas domstarpības starp valstīm neredz, bet atzīst, ka «merkantilais egoisms» reģionā ir jūtams un tas traucē Baltijas valstu vienotībai. K. Daukšts saka, ka T. H. Ilvesa izceltajā Rail Baltica projektā ir ieinteresēta tieši Igaunija, kura šādi reaģējusi uz A. Bērziņa sarunu ar Krievijas prezidenta palīgu Igoru Levitinu par austrumu virziena attīstību. «Rail Baltica nenes ekonomisko slodzi, tas vairāk ir ģeopolitisks projekts, kas parāda reģionālo sasaisti,» bilst K. Daukšts. Vēl viens no skaidrojumiem, kāpēc Baltijas valstu prezidenti izvairās iztirzāt domstarpības, ir sensitīvais politiskais konteksts, proti, Lietuvas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē.
Vārdiem neseko darbi
Ekonomiskās attiecības ar Krieviju ir viens no jautājumiem, kurā Baltijas valstu rīcība mēdz nesaskanēt ar vārdiem. A. Sprūds min neseno piemēru, kad, Krievijai sākot «piena karu» pret Lietuvu, Latvija ar lielo kaimiņvalsti slēdza vienošanos par sadarbību tuvākajos gados, bet Igaunija vienojās par robežlīguma virzību. Vārdos gan Latvija un Igaunija strikti solidarizējas ar kaimiņvalsti. «Mēs piedzīvojam bezprecedenta spiedienu. Tas ir tirdzniecības karš. Tie ir informatīvi propagandas uzbrukumi, ko piedzīvo ne tikai Austrumu partnerības valstis, bet arī Lietuva. XXI gadsimtā nekas tāds līdz šim nav pieredzēts,» Bīriņu pilī sacīja D. Grībauskaite.
Ceturtais pie galda
Ikgadējo Baltijas valstu prezidentu tikšanos no pārējām atšķīra tas, ka tās otrajā daļā pie galda sēdās arī Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms. Visi prezidenti pozitīvi novērtēja eirozonas attīstību un gaidāmo latu nomaiņu pret eiro. D. Grībauskaite stingri uzsvēra arī Lietuvas atbilstību Māstrihtas kritērijiem eiro ieviešanai 2015. gadā.
Savukārt A. Sprūds Eirogrupas prezidenta ierašanos Bīriņu pilī vērtē kā taktisku gājienu, proti, vēlmi Lietuvā pie varas esošajiem politiskajiem spēkiem popularizēt eiro ideju. To apliecina arī D. Grībauskaites teiktais, ka Latvijas pievienošanās eirozonai būs laba motivācija Lietuvai sekot šim piemēram. Vienlaikus nevar izslēgt Latvijas vēlmi sadzirdēt publisku kaimiņu atbalstu eiro ieviešanai.
Baltijas līderi pilnībā vienoti bija cerībā par veiksmīgu iznākumu novembra nogalē gaidāmajam Austrumu partnerības samitam Viļņā, proti, par ES un Ukrainas asociācijas nolīguma parakstīšanu.