Ja vēlas putnus vērot dabas pētnieku vadībā, tieši šobrīd var pieteikties Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) rīkotajām Cemex putnu dienām. Tās 13., 14. un 15. aprīlī notiks sadarbībā ar Latvijas Dabas aizsardzības pārvaldi un uzņēmumu Cemex. Kā pastāstīja pasākuma organizators Valters Pranks, būs 20 bezmaksas pasākumu - 17 ekskursijas dažādās Latvijas vietās un trīs putnu būrīšu darināšanas darbnīcas. Ļoti vēlams ņemt līdzi savu binokli, taču, ja tāda nav, nekas - ekskursiju vadītājam līdzi būs teleskops un savs binoklis. Padalīsies.
Pavasara putnu vērošana, protams, saistīta ar tā saukto lielo atlidošanu - putni pārceļas no ziemošanas vietām, atlido šurp vai arī lido pāri Latvijai, lai dotos tālāk, saka dabas vērotājs Andris Klepers. Viņš uzsver - putnu vērošanai noteikti nav jābūt saistītai ar retumu meklēšanu, jāsāk ar savu dārzu vai tuvāko apkaimi.
LOB gaidāmajām Cemex putnu dienām izvēlējusies labas vērošanas vietas. Piemēram, Kolkasragu. «Visvairāk putnu lido gar krastu, te beidzas krasta līnija, priekšā jūra, un putni Kolkasragā apstājas. Te ierodas gandrīz visi putni, kas vispār lido. Un daudz,» stāsta V. Pranks. Kolkasrags pavasarī lidoņu daudzveidības ziņā putnu vērotājiem ir aptuveni tāda pati bagātību krātuve kā Lubāns vasaras otrajā pusē un Pape rudenī. Te var redzēt arī plēsīgos putnus, piemēram, peļu klijānus, zvirbuļvanagus.
Vēl var izcelt putnu vērošanas torni pie Kaņiera ezera netālu no Lapmežciema. Tur uzturas ne tikai daudz un dažādas pīles, bet var vērot arī lielo balto gārni - viegli pamanāmu putnu skaistuli. Lielo dumpi savukārt ieraudzīt visdrīzāk nevarēs, taču viņa dziesmiņu saklausīt gan. Tā atgādina skaņu, kāda rodas, pūšot stikla pudeles kakliņā, stāsta V. Pranks. Vēl te uzturas reizēm žargonā par baklažāniem dēvētie jūras kraukļi. «Kaņiera ezerā ir viena no Latvijā lielākajām kolonijām. Viņi okupējuši vienu salu un ar mēsliem nomērdējuši kokus, uz kuriem iekārto ligzdas,» pasmaida V. Pranks. Var doties uz Svētes palieni pie Jelgavas, kura vēsturiski ir viena no lielākajām zosu un pīļu pulcēšanās vietām un kur reiz redzētas aptuveni 16 000 zosu vienkopus. Var braukt uz Lubāna ezeru, kur ar binokli vērot 2012. gada putnu - Latvijas lielāko lidotāju jūras ērgli ar spārnu plētumu līdz gandrīz divarpus metriem. Var arī klausīties pūces pie Āraišiem.
Ja neizdodas apmeklēt putnu dienu ekskursijas, putnus var vērot arī tāpat dabā. Latvijas reljefs pats martā un aprīlī veido īslaicīgas putnu vērošanas vietas, piemēram, applūdušās ceļa malās, un jāspēj tikai ieraudzīt. «Jebkurā lauku ceļa malā, kur sakrājies ūdens - viegli applūdis, automātiski veidojas jauna, nepastāvīga putnu vērošanas vieta,» stāsta V. Pranks. Pirmais, ko ieraudzīs, parasti būs ziemeļu gulbji vai mazie gulbji, taču patiesībā šie lielie, spilgtie putni jāuztver kā indikators, lai pamanītu ko vairāk. Gan jau turpat līdzās būs, piemēram, dažādas zosu sugas. Tāpat jebkurš var doties uz moliem Liepājā vai uz Daugavgrīvas molu Rīgā, lai skatītos, kas atceļojis no tālajām ziemošanas vietām. «Putni migrē virs jūras un molu atrod kā glābšanas saliņu. Tu stāvi uz mola, redzi - sloka lido. Viņa ir nogurusi, ierauga molu un nosēžas uz tā,» stāsta V. Pranks.
Latvijā galvenokārt vēro putnus. Taču, piemēram, Skandināvijā vērošanas tradīcijas izvērtušās daudz plašākas - tur rīko tauriņu, bebru un pat aļņu «safari» pasākumus. Tā ir ekskursija dienas garumā, kurā ir gida stāstījums, ekskursija kanoe laivās uz bebra dzīvesvietas apkaimi, pusdienas un tikai pievakarē krēslā notiek pasākuma kulminācija - binokļa vai teleskopa «ekrānā» parādās pats bebrs.