Ineta Radeviča
Savainotā kājas pēda netraucēja lēkt?
Tā ir labākā ziņa šovakar, ka kāja man nesāp un arī morāli jūtos labi.
Vēl labāk laikam būtu, ja vienā lēcienā būtu 12 centimetru vairāk...
Protams, medaļa vēl vairāk uzlabotu manu garastāvokli, bet es par palikšanu ārpus pjedestāla nestresoju. Pati es to negaidīju, ka spēšu tā izbaudīt sacensības. Pirms gājām iekšā stadionā, treneris (Jevgeņijs Teravanesovs - aut.) man teica, lai galvenais cīnoties un neļaujot sevi iespaidot nekādiem blakus apstākļiem.
Vai juti, ka kondīcija ir sasniegta, lai varētu cīnīties par augstu vietu?
Kad plānojām sezonu, treneris teica, ka startēšu Amerikā, kur vajadzētu būt labi. Tad vienu mēnesi būs sacensību cikls, kura beigās jau vajadzētu formai iet uz leju, lai varētu sākt vēl vienu ciklu pirms Londonas. Precīzi, kā viņš teica, es arī jūtos. Tā ir ļoti laba zīme, ka es savam trenerim varu uzticēties. Protams, es varēju cīnīties par medaļu, ja būtu veiksme, jo nebiju nemaz tik tālu no bronzas. No otras puses, rezultāti nemaz nebija tik slikti. Bija jālec 6,67, nevis 6,60 metru. Jāņem vērā, ka arī laikapstākļi nebija ideāli.
Pēc kvalifikācijas teici, ka lēkt 6,70 metru tālu esi gatava?
Man bija pamats tā domāt, jo pirms izbraukšanas uz šejieni man Maskavā ar ļoti mazu pārkāpumu bija 6,60 metru. Ja man būtu kādā lēcienā 1,7 metru pavējš, tad 6,70 būtu ļoti reāli sasniedzams rezultāts.
Kā pašai saule, lietus un vējš ietekmēja finālsacensības?
Ja nemaldos, tad 6,55 es aizlēcu 0,6 metru pretvējā (tā arī bija - aut.). Tādā gadījumā tas ir mans atkārtots personiskais rekords pretvējā. Pēc iepriekšējā Eiropas čempionāta Barselonā es startēju Londonā, un tur arī man ar pretvēju bija 6,55 metri. Ar vēju man nepaveicās. Es speciāli ātrāk noģērbos, lai lēktu, bet tajā brīdī atkal iegriezās vējš pretī. Man pats galvenais, lai es pati būtu labā kondīcijā. Kā treneris saka, lai es skanētu kā arfa. Pašreiz es vēl daudz strādāju uz spēku, tāpēc esmu smagnēja. Tikai finālā es šosezon pirmo reizi atgriezos pie sava normālā ieskrējiena. Pēdējā lēcienā acīmredzot uz noguruma fona netiku līdz dēlītim. Solis vēl nav tik raits, kādam vajadzētu būt.
Pirms pirmā lēciena ar vienu finālisti skaidrojies par ieskrējiena atzīmi, kura laikam bija nobīdīta...
Oi, šitās lietas es negribu, lai iziet ārā no sektora vai, kā mēdz teikt, ārā no ģimenes. Londonā man ir jābūt gatavai uz visu.