Tikmēr RP Saldus nodaļas vadītājs Uldis Kuģis uzskata, ka partijas vadība ir piekrāpusi savus biedrus un vēlētājus reģionos, ko varētu saukt pat par partijas principu nodevību. «Man nebija jāstājas Reformu partijā, lai kļūtu par Vienotības biedru,» sacīja U. Kuģis, kurš tai nepievienosies.
S. Āboltiņa ļoti piesardzīgi izturas pret RP reģionu cilvēku ienākšanu Vienotībā, ko atbalstīs tikai tur, kur abu partiju vietējiem politiķiem ir laba sadarbība, kā, piemēram, Koknesē. Vienotības priekšsēdētājai vēl atmiņā grūtības, kādas atklājās, kad pašvaldībās vajadzēja saslīpēties Jaunā laika, Pilsoniskās savienības un Sabiedrībai citai politikai ierindas biedriem.
Aiziet pie citiem
RP Rīgas nodaļas vadītāja Inga Antāne neplāno pievienoties Vienotībai, kamēr pastāvēs RP. Nodaļā esot teju 200 biedru, kuriem kopā ir jāizlemj, ko darīt. RP domes vadītājs Jānis Vilnītis centies apzināt vēl palikušos domniekus un secinājis, ka no 84 domes locekļiem palikusi labi ja puse. Tas nozīmē, ka dome vairs nebūs lemttiesīga. Liela daļa aizgājušo ir tieši no Rīgas nodaļas. Viņš vēl puspajokam piebilda, ka partijas avangards tagad esot gan pie Ingunas Sudrabas (NSL), gan Jāņa Bordāna (JKP) un Einara Repšes (LA). Tāpēc vēl jo mazāk varot runāt par divu politisko spēku apvienošanu.
«Ir jāsauc lietas īstajos vārdos. Tā ir man nepieņemama manipulēšana,» uzsvēra J. Vilnītis, kuram izteikti vairāki piedāvājumi ar visu RP Liepājas nodaļu pievienoties kādam jaunam spēkam. Viņš tādu iespēju noraida un vērtē kā latvisko partiju elektorāta šķelšanu. U. Kuģis ir viens no tiem, kurš atbalsta J. Vilnīti un uzskata, ka viņam vajadzēja būt partijas priekšsēdētājam. Jāatgādina, ka pēc RP dibinātāja Valda Zatlera pilnvaru beigām J. Vilnītis priekšsēdētāja vēlēšanās atsauca savu kandidatūru par labu Edmundam Demiteram, kurš togad konkurēja ar tagadējo priekšsēdi Vjačeslavu Dombrovski.
Pēc jaunu biedru pievienošanās Vienotībai kāds tās politiķi Dienai sacīja - ko līdz pūķim nocirst vienu asti, ja trīs jau uzaugušas vietā, ar ko domāti jaunie politiskie spēki, kas tiecas ieņemt RP vietu. Teiktais ir arī atgādinājums, ka, iespējams, ne bez Vienotības ziņas tika vājināta RP, lai tās labākos spēkus ar laiku piesaistītu sev - tā vismaz uzskata daži RP biedri ārpus Rīgas. Zanda Kalniņa-Lukaševica, kura jau ir Vienotībā, sacīja, ka visi biedri reģionos nav tik skeptiski noskaņoti - ne tikai Koknesē, bet arī Jelgavā, Talsos abu partiju biedru sadarbība ir laba un notiekot tuvināšanās. Taču tā prasīs ilgāku laiku.
Sarakstā - deviņi
Vienotībā nedēļas sākumā iestājās seši Saeimas deputāti - Z. Kalniņa-Lukaševica, Inese Lībiņa-Egnere, Kārlis Eņģelis, Jānis Ozoliņš, Vilnis Ķirsis, kā arī Romualds Ražuks. Viņi gan turpinās darboties RP frakcijā, jo pievienoties citai šīs Saeimas sasaukuma laikā nevar.
Tikai R. Ražuka uzņemšanai vairāki Vienotības valdes locekļi iebilda. Artis Pabriks un Aleksejs Loskutovs (abi Vienotība) Dienai skaidroja, ka R. Ražuks reiz jau bijis Vienotību veidojošajā partijā, bet palika tajā Pilsoniskās savienības daļā, kas atšķēlās. S. Āboltiņa gan uzsvēra, ka R. Ražuks jau no sākumā atbalstījis konsolidāciju un bijis konstruktīvs. Pirms Vienotības valdes sēdes Diena lūdza vairākus jaunos biedrus nosaukt, kas viņus ir rekomendējis, jo uzrunātie politiķi to nezināja. Pēc sēdes S. Āboltiņa sacīja, ka viņa un Jānis Reirs esot rekomendējuši deputātus, bet Valdis Dombrovskis un Laimdota Straujuma - ministrus. Var secināt, ka prasība iesniegumam pievienot divas rekomendācijas bija vairāk nodrošināšanās pret tiem RP biedriem, kuri Vienotībā nav gaidīti.
Viss liecina, ka Vienotības kandidātu sarakstā būs deviņi no RP atnākušie biedri. Seši Saeimas deputāti un trīs ministri - iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kuri jau tika uzņemti šonedēļ, kā arī ekonomikas ministrs V. Dombrovskis. Viņš ir RP priekšsēdētājs un tāpēc uz politiķi varētu attiecināt izņēmumu, iekļaujot sarakstā arī bez uzņemšanas Vienotībā. Taču citiem aktīviem RP biedriem, piemēram, parlamentārajiem sekretāriem, vietas kandidātu sarakstā nav paredzētas. Z. Kalniņa-Lukaševica skaidroja, ka viņi aktīvi atbalsta partiju tuvināšanos, bet neesot izrādījuši interesi startēt vēlēšanās.
Savukārt partijas dibinātājs V. Zatlers uz notiekošo raugās samiernieciski. Viņš politikā paliks kā bijušais Valsts prezidents, bet nevienā partijā vairs nedomā stāties. Viņam esot gandarījums, ka izdevies politikā ievest jaunus politiķus.