Pagaidām nav zināms, kurš un vai vispār kāds tiks saukts pie atbildības par to, ka valsts var tikt ierauta tiesvedībā, kā arī zaudēt desmitiem miljonu ES naudas. PV tomēr jau drīzumā sola piedāvāt iespējamos scenārijus, lai jauni vilcieni Latvijā tomēr būtu, jo, kā norāda PV valdes loceklis Aigars Štokenbergs, esošais ritošais sastāvs ir krietni novecojis. PV uzskata, ka jauna iepirkuma gadījumā nosacījumiem jābūt tādiem, lai konkursā savus piedāvājumus varētu iesniegt iespējami vairāk pretendentu.
Kā jau ziņots, jauno vilcienu izmaksas bija plānotas 144 miljonu latu apmērā, no tiem ES Kohēzijas fonda finansējums būtu 100 miljoni latu, PV līdzfinansējums šī projekta īstenošanā - 44 miljoni latu. Eiropas Komisija iepriekš brīdināja Latviju, ka, turpinot īstenot PV un CAF parakstīto jauno pasažieru vilcienu piegādes līgumu, Latvijai var pašai nākties maksāt 100 miljonu latu līdzfinansējuma.
Rausta plecus par vainīgo
Strīdīgo 2. aprīļa līgumu, kas sašūpinājis milzīgo valsts iepirkumu, parakstījis bijušais PV valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds. Uz jautājumu, vai plānots kādu saukt pie atbildības «vilcienu lietā» un ko konkrēti, Satiksmes ministrijas pārstāve Diāna Ļaha atbildēja, ka uzņēmuma valdes kompetencē ir vērtēt iepriekšējo lēmuma pieņēmēju atbildību un līdz ar to vērsties kompetentajās institūcijās. Pagaidām gan PV atturējās komentēt, vai un kādi konkrēti tiesiskie soļi tiks sperti pret bijušo PV valdi un kurš tieši sagatavojis līgumu, kas no konkursa nolikumā apstiprinātā atšķiras aptuveni par 18 lappusēm. Grozījumu saturs gan ir konfidenciāls.
N. Freivalds Dienai norādīja, ka būtiskie grozījumi ietver cenas un sniedzamo pakalpojumu apjoma izmaiņas, kas noslēgtajā līgumā nav mainītas, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka būtu pārkāpti kādi tiesību akti iepirkumu jomā vai diskriminēts kāds no konkursa kandidātiem. Viņš atteicās vērtēt, kurš būtu atbildīgos par radušos situāciju, gan komentējot: «Mani pēcteči PV valdē nav strādājuši uz rezultātu un piecus mēnešus kopš stāšanās amatā ir novilcinājuši sarunas ar konkursa uzvarētāju - Spānijas uzņēmumu CAF.» Savukārt kādreizējais PV valdes priekšsēdētājs Andulis Židkovs biznesa portālam Nozare norādījis, ka jauno vilcienu iepirkums ir beidzies neveiksmīgi, jo jau sākotnēji to neļāva godīgi realizēt, pēc tam viņš «noņemts no trases» un nākamā valde darījusi to, «ko viņiem kāds liek». Viņš uzsver, ka ir ieinteresēts, lai tiesībsargājošās iestādes šo lietu izmeklētu.
Zvērināts advokāts Lauris Liepa uzsver - katru dokumentu paraksta konkrēti cilvēki: «Ja darījumu slēdz komersanti, atbildību uzņemas attiecīgās sabiedrības valde.» Ja, parakstot vienošanos, valdei ir acīmredzams, ka uzņēmums nevarēs izpildīt uzņemtās saistības, un tāpēc no tā piedzen zaudējumus, uzņēmuma īpašnieki var prasīt valdes atbildību par bezatbildīgu attieksmi pret piedāvāto un noslēgto līgumu. L. Liepa uzskata, ka Latvijas uzņēmumam kā atbildētājam jārēķinās ar ievērojamiem izdevumiem, ko veido gan tiesvedības izmaksas - šķīrējtiesas nodevas, ceļojuma, tulkošanas un citi izdevumi -, gan arī advokātu honorāri. Viņš nosauc citus tiesvedību piemērus: Swembalt lietā Latvijas valsts samaksāja gandrīz 100 tūkstošus latu, Nykomb lietā - gandrīz 150 tūkstošus latu.
Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītāja Dace Gaile pieļauj, ka konkursa nolikuma līgumā bijuši pārāk smagi nosacījumi par soda sankcijām un garantijām un šajā lietā «ar triju gadu vēsturi», iespējams, netika izvērtētas prasības, ko varētu likt jau iepirkuma līgumā. Bijušais IUB vadītājs Andrejs Tiknuss Dienai norādīja, ka turpmāk jānodrošina lielāka precizitāte iepirkumu nolikumos.
Tikmēr CAF pārstāvji gatavojas mediācijas procesam Stokholmas šķīrējtiesā un turpina strādāt pie jauno vilcienu iepirkuma līguma izpildes, aģentūrai LETA norādījis uzņēmuma pārstāvis advokāts Ivo Klotiņš. CAF atbildīgais par Baltijas projektu Koens de Klērs savukārt Dienai teica: «Ja projekts no PV puses tiek atcelts, mūsu skatījumā tā ir zaudēta iespēja Latvijai. Sākotnēji ir jānokārto esošās juridiskās darbības. Vilcināšanās nozīmē, ka tiek riskēts ar ES Kohēzijas fonda līdzekļiem, jo tie ir jāiztērē noteiktā laika posmā. Nedomāju, ka nākotnē konkursants nodrošinās tādu piedāvājumu vietējai kompānijai, lai investētu prāvus līdzekļus šeit uz vietas.»
Būtu 500 darbvietu
«Ar mūsu pašu ierēdņu rokām ražošanai tiek likts šlagbaums. Skumji, jo viņi ir labi noasināti instrumenti citu rokās,» saka Rīgas Vagonbūves rūpnīcas (RVR) valdes loceklis un ilggadējs vagonbūves speciālists Lazars Raizbergs, kura uzņēmumu CAF bija izvēlējies par sadarbības partneri noslēgtajā līgumā. Viņš ir sašutis, ka PV «dara visu, lai mēģinātu izgāzt sarunas, bet publiski stāsta, ka mēģina vienoties», kā arī bilst, ka šī ir bijusi vēsturiska iespēja pārcelt uz Latviju augstas pievienotās vērtības ražošanu, gūt investīcijas un nodrošināt darbu 500 cilvēkiem. 60% no agrāk Latvijā ražotajiem 22 000 elektrovilcienu un 2000 dīzeļvilcienu vagoniem vēl joprojām kursē Latvijā, Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Gruzijā un citviet. Tagad RVR draud bankrots. «Ārzemju kompānijas jau nedala tos 34 elektrovilcienus un septiņus dīzeļvilcienus, bet gan cīnās par klātbūtni milzīgajā tirgū, kur sliežu platums ir 1520 mm: bijušajās PSRS valstīs, Somijā, Mongolijā,» saka L. Raizbergs.
A. Štokenbergs gan iebilst, ka dalīt jau nav ko, jo, piemēram, Igaunijā vilcienu iepirkuma konkurss ir noslēdzies - pirmais Stadler ražotais vilciens uz Tallinu cauri Rīgai dosies jau pēc pāris nedēļām. Lietuvā ir pasūtīti vilcieni, tai skaitā divstāvīgie, Baltkrievija sākusi sadarbību ar Polijas un Čehijas uzņēmumiem, Ukrainā kursē Škoda vilcieni, bet uz futbola čempionāta laiku tika pasūtīti 10 Hyundai vilcieni, Moldova renovē vilcienus Rumānijā, pasūtījumi ir arī Krievijā.